LOK prezidents: dažu Latvijas atlētu sniegums un attieksme nebija tā labākā  (225)

Latvijas delegācija Rio olimpiādē pirmo reizi kopš valsts neatkarības atjaunošanas palika bez medaļām vasaras olimpiskajās spēlēs. Augstāko rezultātu sasniedza svarcēlāja Rebeka Koha un septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa, kuras izcīnīja ceturtās vietas.

"Medaļa ir mērķis, nevis pašmērķis. Pašmērķis ir cīņa, attieksme pret to, ko dari, un vēlme parādīt labāko. Žēl, ka nav medaļu, bet varbūt šis ir brīdis, kad ir laiks sapurināties, attapties, kur mēs esam, un ieraudzīt vājās vietas, trūkumus treniņu darbā," sarunā ar žurnālistiem teica LOK prezidents. "Priecē sportisti, kas uzrādīja savus labākos rezultātus vai Latvijas rekordus, lai vai kādu vietu ieņemtu, un tie, kuri cīnījās līdz galam un pabeidza distanci, lai cik smagi apstākļi būtu, kad citi izstājās."

"Ir daži atlēti, kuru attieksme un sniegums nebija ne tuvu savam personiskajam līmenim vai sezonas labākajam sniegumam. Tāpēc jāizdara secinājumi, lai nākotnē tā nebūtu. Lai svarīgākajās sacensībās būtu labākie rezultāti, ko katrs atlēts spēj parādīt," rūgtuma piegarša dzirdama LOK prezidenta vārdos, bet konkrētus sportistus Vrubļevskis nevēlējās minēt. "Jānovērtē to sportistu sniegums un treneru ieguldījums, kuri uzrādīja augstus rezultātus, cīnījās līdz galam ar 100% pašatdevi. Ceturtā, piektā, astotā vai 10. vieta olimpiskajās spēlēs nav pelnījusi nosodījumu, bet uzslavu par cīņu. Cita lieta ir tie daži, par kuru attieksmi var uzdot jautājumus."

LOK prezidents norāda, ka ikvienam sportistam ir bijis savs iemesls, kādēļ kaut kas nav sanācis, tāpat iemeslus var minēt gan treneri, gan attiecīgā sporta veida federācijas, tāpēc "uz emociju bāzes negribas tagad izteikt kategoriskus vērtējumus". Pēc Vrubļevska teiktā, augusta beigās būs LOK valdes, Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) vadības un Rio pārstāvēto sporta veidu federāciju amatpersonu kopīga sanāksme, lai analizētu aizvadītās spēles. Tas tiek darīts, lai līdz 30. septembrim, kad notiks LOK vēlēšanas, būtu atbildes uz visiem neskaidriem jautājumiem.

Tomēr Latvijas olimpiskās kustības vadītājs norāda, ka arī medaļu izcīnīšanas gadījumā LOK un sporta dzīves vadītājiem nevajadzētu slīgt pašapmierinātībā un domāt, ka ar sporta sistēmu viss ir kārtībā. LOK prezidents atgādina, ka jau gadiem ilgi Izglītības un zinātnes ministrija un Rīgas pašvaldība kā "karstu kartupeli" mētā slēgtās vieglatlētikas manēžas jautājumu Latvijas galvaspilsētā. "Kamēr nebūs Rīgā starptautiskajiem standartiem atbilstošas vieglatlētikas manēžas, kur sacensties un trenēties, tikmēr droši vien ar vieglatlētiku būs tā, ka klibos ar vienu kāju. Tieši Rīgā un tās apkārtnē ir vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, un ziemā te nav kur trenēties. Ir sabūvētas tenisa halles, futbola halles, sporta spēļu halles, bet vieglatlētiem arēnas nav."

Vrubļevskis ieskicē vēl vienu problēmu, kas Latvijas sportam var "iegriezt" tuvākajos gados – augstākā līmeņa elites klases sportistu treneru trūkums. LOK prezidents atgādina, ka daudzi mūsu elites līmeņa sportisti izvēlas ārvalstu treneru pakalpojumus, piemēram, septiņcīņniecei Laurai Ikauniecei-Admidiņai lielākā daļa no konsultantiem dažādās disciplīnās nav vietējie.

"Esošais treneru korpuss strauji noveco, bet jauni, kvalificēti elites sportistu treneri nenāk klāt. Tas var atsaukties uz sniegumu nākotnē. Ļoti daudz kompleksu jautājumu, par kuriem jādomā un jāstrādā, nevis tikai jāgaužas, ka mums nav medaļu, kas līdz šim bijušas. Medaļa nav pašmērķis, medaļa ir novērtējums sniegumam," uzsver Vrubļevskis.

Runājot par nākotni, LOK prezidents norāda uz vēl vienu sāpīgu tēmu – finansējums. "Rio spēles beidzas, bet nekas ar to nebeidzas. Jau pēc gada un pieciem mēnešiem ir ziemas olimpiskās spēles Pjončhanā, bet šobrīd augstu sasniegumu sportam un federācijām 2017. gada budžets ir samazināts par 20%, salīdzinot šo gadu. Ja samazinājums saglabāsies, tad kā mēs sagatavosimies 2018. gada spēlēm? Kam mēs lai ņemam nost?"

Runājot par Rio olimpiskajām spēlēm, LOK prezidents pauž vilšanos par vietējo brazīliešu atstumšanu no olimpiskajām norisēm. "Ja Londonā vietējie priecājās un dzīvoja līdzi, tad te to faktiski nevarēja just. Spēles ritēja atsevišķi, bet Rio ikdienas dzīve iedzīvotājiem ritēja atsevišķi. Diemžēl. Bet prieks, ka piepildījās manas prognozes par sportisko nodrošinājumu sportistiem un sporta bāzes bija kārtībā. Par to liecina augstvērtīgie rezultāti, laboti daudzi pasaules un olimpiskie rekordi. Tas nozīmē, ka bāzes bija atbilstošā kvalitātē un līmenī, un sportisti varēja rādīt savu labāko sniegumu."

LOK prezidentu pārsteigušas tukšās vietas vieglatlētikas sacensībās, tomēr viņš norāda, ka, piemēram, Brazīlijas un Vācijas izlašu spēlē futbola turnīra finālā "Maracana" stadionā nebija kur adatai nokrist. Tas ir tāpēc, ka katrā valstī, arī Brazīlijā, ir savi sporta veidi, kas ir populārāki un iecienītāki.

"Jārēķinās, par cik vidējais iedzīvotājs te var iegādāties biļetes. Savam brīvprātīgajam asistentam, kas palīdzēja, mašīnā jautāju, kādēļ tā. Viņš skaidroja, ka vidējais brazīlietis nevar atļauties nopirkt biļetes par 400, 600 vai vairāk reāliem (aptuveni 130, 200 un vairāk eiro). Nerunājot par dārgākajiem pusfināliem, fināliem, noslēguma un atklāšanas ceremonijām. Vidējie brazīlieši uzskata, ka tribīnēs sēž cilvēki, kas ir bagāti."