Tie, kas sporto ar sirdi un dvēseli, bieži vien dažu gadu vai pat sezonas laikā izdzīvo tik daudz emociju, ka citiem pietiktu visam mūžam. Tas ir reizē sporta spožums un posts.
Mēs, skatoties no malas, pieprasām tikai vēl un vēl, ko jaunu un jaunu, jo tribīnēs vai caur TV ekrānu saņemam tikai vieglu siltumu no tās liesmas, kas dedzina sportistus no iekšienes. Ne katrs stāsts sportā ir par pelnrušķīti, bet, ja šis tiks izstāstīts līdz galam, tad tas tāds noteikti būs. No otras puses, tās pēdējās lappuses, kas vēl tiks rakstītas, tikai atklās, vai beigas ir laimīgas, bet pati grāmata tika sākta krietni agrāk un ir jau gana bieza.
Latvijas karogu Tokijas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā nesīs Agnis Čavars, lai gan tas varēja būt jebkurš no 3X3 basketbola komandas, un nevienam šodien nerastos jautājums - kāpēc? Tomēr Čavars ir komandas kapteinis, un sportā tas nav tikai burts uz krekla vai apsējs uz rokas, tā ir arī zināma subordinācija. Mūsu 3X3 basketbolisti šobrīd iemieso visus olimpiskos ideālus - faktiski amatieri, kuri ar grūtu darbu nopelnījuši savu iespēju lielākajā pasaules sporta notikumā sacensties ar labākajiem. Viņi tiek uzskatīti par favorītiem ne tikai Latvijā un to nopelnījuši vienīgi ar darbu, kas ieguldīts basketbola zālē un uz asfalta laukumiem.