Latvijas šķēpmetējas ar grūtībām valda emocijas pēc olimpisko spēļu kvalifikācijas  (109)

Lai kvalificētos finālsacensībām šķēpmetējām bija jāizpilda kvalifikācijas normatīvs, kas bija 63 metri vai arī jāiekļūst starp 12 labākajām pēc divām kvalifikācijas grupām. Palameika kā pēdējā iekļuva finālā, kurā nestartēs pēdējo trīs olimpisko spēļu čempiones – kvalifikāciju nepārvarēja Londonas un Pekinas čempione Barbora Špotākova no Čehijas, kā arī Rio čempione horvātiete Sāra Kolaka, kura palika bez rezultāta.

Palameikai vismaz 12. vietu Tokijā un vietu finālā garantēja pēdējais metiens (60,94 metri), Kociņa ieņēma 21. vietu (58,84 metri), bet Mūze palika 26. vietā 30 sportistu konkurencē (57,33 metri).

Tokijas olimpisko spēļu sieviešu šķēpmešanas sacensību fināls risināsies piektdien, 6. augustā, un sāksies pulksten 14.50 pēc Latvijas laika.

Palameika jau pirmajā metienā uzrādīja savu sezonas labāko rezultātu, šķēpu metot 60,30 metrus tālu. Otrajā piegājienā viņas rezultāts bija 59,85 metri. Pirms trešā metiena Palameika stadionā skaļi nobļāvās "aiziet" un uzlaboja savu rezultātu – 60,94 metri. Vieglatlētes sezonas labākais rezultāts pirms Tokijas bija 60,10 metri, bet Japānā to izdevās palielināt par 84 centimetriem. Karjeras un Latvijas rekords viņai ir 66,18 metri.

Palameika startēja pirmajā grupā, kurā bija ceturtā. Uzreiz pēc starta viņa nepieņēma apsveikumus ar vietu finālā, norādot uz spēcīgo B grupu. Noslēgumā gan Palameika kā pēdējā tika finālā.

"Sasniedzu personisko sezonas rekordu, bet cerēju uz kvalifikācijas normatīva izpildīšanu. Bet esmu apmierināta ar sezonas labāko rezultātu. Protams, visos metienos gāju uz maksimumu. Pirmajā metienā neaizlidoja, kā gribētos, bija nianses, kas jāpielabo," sacīja Palameika.

Latvijas šķēpmetēja atzina, ka grūti bijis kaut ko labot pirms nākamajiem metieniem, jo atradusies tālu no video atkārtojuma vietas un nav redzējusi tehniskās nianses, kas nesanāca. Arī treneris stadionā nav varējis tā palīdzēt, kā cerēts.

"Esmu labā formā. Cerēju uz augstākiem rezultātiem kvalifikācijā. Emocionālā spriedze apgrūtina šādos momentos. Labi it kā sagatavojos, visas meitenes atbraucām, lai te sasniegtu augstus rezultātus," bilst Palameika.

Palameika kā pirmā no visām dalībniecēm sāka kvalifikācijas sacensības. Neilgi pirms starta Tokijas olimpisko stadionu pāršalca pamatīga lietusgāze, bet tas Palameikai nav traucējis.

"Lietus riebjas. Šogad lietū pēdējās sacensībās pirms Tokijas bija sliktākais rezultāts. Tajā brīdī (kad sākās lietus) saķēru galvu un nodomāju, ka atkal jāstartē lietū. Viss būs slapjš, šķēpa aptinums būs slapjš, bet tas ir svarīgs, lai dabūtu saķeri ar šķēpu. Bet tad uzspīdēja saulīte un viss bija kārtībā," norādīja sportiste.

Valdemārpils sportiste atzina, ka Tokijas svelme netraucē, un, līdzīgi kā citiem sportistiem, līdzējusi karstā Latvijas vasara, jo treniņi aizvadīti svelmē dzimtenē.

Kociņai šajā sezonā bija labākais rezultāts starp Latvijas sportistēm, tomēr finālā viņai neizdevās tikt savainojuma dēļ. Kociņa žurnālistiem atklāja, ka vairāk nekā mēnesi nebija metusi šķēpu, un arī Tokijā nevienā no treniņiem nav izpildījusi metienus.

Kociņa savā olimpiskajā debijā pirmajā metienā šķēpu izmeta ārpus sektora un palika bez rezultāta, taču ar otro piegājienu viņa sasniedza 58,84 metrus. Trešajā piegājienā viņas mestais šķēps lidoja 57,68 metrus tālu, par ko pati nebija apmierināta.

"Man (pirms Tokijas) nesanāca "noķert" normatīvu vienās sacensībās. Nācās skriet pēc normatīva, līdz ar to bija jāmet vairākās sacensībās. Sanāca satraumēties, un ar vienu mēnesi bija par maz, lai pilnībā sadziedētu traumu un atgūtu pārliecību," ar grūtībām valdot emocijas sacīja 25 gadus vecā Kociņa. Sportiste savainojumu guvusi 26. jūnijā, un pirmais metiens Tokijas olimpiskajā stadionā bijis pirmais pēc labās rokas traumas gūšanas.

"Skrēju pēc normatīva, bija blīvs sacensību grafiks, un tas lēmums nenāca pa labu rokai. Varbūt vajadzēja sagatavoties vienām sacensībām… Ziemas periodā traucēja dažādas lietas, tad tuvojās tas 29. jūnijs (kvalifikācijas normatīvu pēdējā diena) un likās, ka pa visām varītēm jāsasniedz tas rezultāts. Nedēļas laikā laikam bija divas, trīs sacensības, kas elkonim nenāca pa labu. Saišu sastiepums. Tas nav tik patīkams mešanas disciplīnām. Nepaspēju atjaunoties, bet ir tā, kā ir," plašāk par savainojumu stāstīja sportiste.

Kociņa Japānā ieradās pirms nedēļas. Vienā no pirmajām dienām kopā ar treneri devušies stadionu trenēties, bet tad sapratuši, ka nedrīkst vēl roku noslogot. Pirms sacensībām darīts viss, lai varētu piedalīties, bet jau pēc pirmā metiena stadionā Kociņa sajutusi traumas sekas.

"Treniņos viss tika darīts, izņemot metienus. Tas pietrūka – tieši izpildīto metienu. Bet man viss vēl ir priekšā. Runājot par rezultātu – tas nav mans rezultāts. Būšu paškritiska. 58 metri nav tas, ko gaidīju no sevis," piebilda sportiste.

Mūze pēc nekvalificēšanās Tokijas finālam arī bija paškritiska un atklāja, ka, visticamāk, mainīs treniņu procesu un treneri, jo līdzšinējie centieni svarīgās sacensībās sasniegt labu rezultātu nav bijuši sekmīgi.

Šogad vadošā Latvijas šķēpmetēja sacensības sāka ar neveiksmīgu piegājienu, veicot 54,03 metru tālu metienu. Otrais metiens viņai bija neveiksmīgāks – tikai 53,10 metri. Savā pēdējā metienā Mūze sasniedza savu labāko rezultātu šajās sacensībās, metot šķēpu 57,33 metrus tālu, taču ar to bija daudz par maz, lai iekļūtu finālā.

"Tas nav mans rezultāts. Ne pirmais, ne otrais. Pirmais metiens "iesita pa pauri". Nav viegli, ieraugot tādu rezultātu uz tablo, īpaši pēc tādas sezonas. Nav saistīs ne ar formu, ne ar tehnisko izpildījumu. Reāli pēc pēdējā metiena sapratu, ka tam ir jābūt kaut kam iekšā, kaut kam zemapziņā," sacīja Mūze. Viņa norāda, ka psiholoģiskās problēmas, iespējams, radušās pēc smagās traumas 2016. gada vasarā, kas liedza piedalīties Rio olimpiskajās spēlēs un kas prasīja ilgu atveseļošanos. "Nevaru lielajos čempionātos ieskrieties no visas sirds, kā to izdodas komercmačos. Tas nav saistīts ne ar tehniku, ne spēku."

Mūze šogad iedzīvojusies arī potītes traumā, tomēr tā daudz nav traucējusi Tokijā. Viņa atzina, ka uzlabojies sniegums, tomēr pēdējās sacensībās pirms Tokijas tālāk par 58 metriem nebija izdevies aizmest.

"Visu laiku piestrādājam pie psiholoģijas. Mums ir Aldis Cīrulis, kurš uz to strādā, un viņš teica, ka viss ir kārtībā. Tās ir lietas, kas saistītas – tu izej uz celiņa un tur kaut kas ir. Tā nevar būt, nedrīkst būt," uzsver sportiste.

Mūze pagaidām nevēlējās runāt par savu nākotni un iespējamo startēšanu pēc trīs gadiem Parīzes olimpiskajās spēlēs. Šobrīd viņa vēlas saprast, ko vispār darīt tuvākajā nākotnē, lai pieņemtu svarīgākus lēmumus. Mūze pagaidām trenējas pie soma Kimmo Kinunena, ar kuru pēdējos 12 mēnešos klātienē kopā izdevies trenēties vien divus mēnešus.

"Redzu, ka jāmaina ir pilnīgi viss. Gan treneru sastāvs, gan viss (treniņu process – red.). Tas, kas noticis, notiek jau trešo reizi pēc kārtas lielajās sacensībās. Tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā. Mainīšu visu, ja gribēšu un būs vēlme darīt to tālāk. Es negribu mest komercmačos, es gribu mest lielajos mačos, kur tu aizstāvi Latvijas godu," patriotiski bilst 28 gadus vecā sportiste.