Latvijas svarcēlājs Artūrs Plēsnieks pēc negaidīti izcīnītās bronzas medaļas Tokijas olimpiskajās spēlēs neslēpa, ka vēl īsti nav apjēdzis, kas noticis, bet ticību spēkiem devuši 3x3 basketbolisti, izcīnot zelta medaļas.
Plēsnieks pēc raušanas disciplīnas bija tikai septītais, bet savā kroņa vingrinājumā grūšanā spēja apsteigt vairākus konkurentus, pārsteidzoši tiekot pie olimpiskās bronzas medaļas. Latvijai tā ir trešā medaļa svarcelšanā olimpiskajās spēlēs – Viktoram Ščerbatiham ir sudrabs Atēnās (2004. gads) un bronza Pekinā (2008. gads).
Par olimpisko čempionu kļuva Uzbekistānas sportists Akbars Džurajevs, kurš uzstādīja jaunu olimpisko rekordu – 430 kilogrami (193+237), pie sudraba tika armēnis Simons Martirosjans (195+228=423), bet bronzu izpelnījās dobelnieks Artūrs Plēsnieks ar 410 paceltiem kilogramiem summā (180+230).
Plēsnieks mediju zonā ieradās krietni pēc olimpiskā čempiona un sudraba medaļnieka. Latvijas svarcēlājs pajokoja, ka tas pienākas kā jau pēdējam medaļniekam, stāvot uz goda pjedestāla.
"Asaru nav, jo neesmu vēl sapratis, kas notika. Pēc raušanas nebija ko bēdāties, vajadzēja ātri aizmirst. Pie 183 kilogramiem (trešajā mēģinājumā, kas bija nesekmīgs) biju pārliecināts un spēcīgs, bet plecs neieslēdzās, tāpēc lielu svaru viegli nevarēju noturēt. Jā, neizdevās pēdējais mēģinājums, bet zināju, ka priekšā ir grūšana, kas ir mans vingrinājums. Trenerim pirms grūšanas teicu, ka sākam optimāli, tad ar otro mēģinājumu ceļam tā, lai esam sešiniekā un tad (pēdējā mēģinājumā) jāriskē. Bija taktiskās spēlītes, bet es biju gatavs. Jutu, ka ir spēks un varu "izdot" vēl vairāk," sacensību gaitu atcerējās Plēsnieks.
Pēc otrā mēģinājuma grūšanā Plēsnieks nedaudz saķēra sānu, kas šķietami varēja brīdināt par iespējamu savainojumu. Tomēr sāpēs sportists nav jutis, bet tajā brīdī "atslēdzies". "Varbūt diafragma, elpošana. Stienis varbūt nedaudz aizspieda (kaklu)."
Lai tiktu pie medaļas, Plēsniekam un treneriem vajadzēja taktiski rēķināt, lai izvēlētos svaru noslēdzošajam mēģinājumam. Plēsnieks daudz nav jaucies treneru taktiskajās spēlēs, izklāstījis savu redzējumu, ko treneris Eduards Andruškevičs ņēmis vērā. Noslēdzošajā mēģinājumā bija plānots celt pat 232 kilogramus, tomēr fizioterapeits Arnis Noveičuks izrēķinājis, ka pietiek celt arī 230 kilogramus.
"Kāpēc iet uz lielāku (svaru), ja pietiek ar mazāku? Kad gāju uz podestu, tad sapratu, ko tas nozīmē. Treneris teica, ka "tas ir tavs" un sapratu, ka viss atkarīgs tagad tikai no manis. Psiholoģiski? Grūti teikt, tu vari tajā brīdī tik daudz nedomāt, vienkārši kā robots ej un dari. Galvenais, lai izdodas," izšķirošo gājienu uz skatuves atcerējās Plēsnieks. "Pirms olimpiskajām spēlēm cerēju uz sešinieku. Neviens jau arī nelika cerības uz mani, tāpēc vēl jo vairāk esmu priecīgs un laimīgs."
Plēsnieks izcēla Latvijas 3x3 basketbola izlases panākumu savas medaļas izcīnīšanā. Svarcēlājs guvis emocionālu grūdienu pēc Latvijas zelta medaļām, kas līdzējis arī pašam noticēt saviem spēkiem. "Liels spiediens bija 3x3 basketbolistiem, un to redzēju. Viņu priekšā nedaudz bija neomulīgi, jo izdarīts tāds spiediens. Puiši malači. Super! Viņi mani iedvesmoja. Pēc viņu zelta biju ļoti priecīgs un domāju – kādēļ gan es nevarētu?"
Plēsnieks pēdējos gados saskāries ar dažādiem savainojumiem un dažos brīžos arī apsvēris iespēju noslēgt karjeru. Veselības likstas viņu piemeklējušas arī šogad, jo nācies izgriezt apendiksu. Plēsnieks norāda, ka Latvijas sportam ir bēdīga pieredze ar līdzīgiem gadījumiem (bobslejistam Jānim Miņinam nācās veikt operāciju pēc ierašanās uz Vankūveras ziemas olimpiskajām spēlēm), tādēļ izvēlējies veikt operāciju un lieki neriskēt.
"Cīņasspars un gribēšana ļāva tikt pāri grūtiem brīžiem. Ģimenes atbalsts, treneris. Bija brīži, kad gribēju aiziet, bet daudziem ir tādi lūzuma punkti, kad gribas visu mest pie malas. Tad saproti, ka vienīgā medaļa, kas pietrūkst, ir olimpiskā. Tagad jau arī tikai trīs gadi līdz nākamajām spēlēm, nākamgad jau sākas kvalifikācija. Tā kā būšu tur (Parīzē)," apņēmīgs ir Plēsnieks. "Jau pirms Tokijas izteicos, ka metu pie malas domas par aiziešanu. Ja olimpiskās spēles būtu 2020. gadā, tad vēl apdomātu. "
Šogad Eiropas čempionāta Maskavā Plēsnieks uzrādīja samērā pieticīgu rezultātu. Tieši apendicīts ietekmējis toreiz startu, jo divus mēnešus pirms tam veikta operācija. "Divas nedēļas vispār stieni neaiztiku. Ārsts ideāli sašuva. Eiropas čempionātā izdarīju tik daudz, lai iepriecinātu treneri. Tagad viss ir kārtībā. Paklausīju ārstam un izdarīju tad operāciju. Varēja lietot antibiotikas, bet pēc diviem, trim mēnešiem tāpat varētu atgriezties apendicīts. Viņš teica, ka labāk griezt. Tagad esmu priecīgs, ka tad izgrieza."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
