26 gadus vecais sprinteris uzstādīja jaunu Kanādas rekordu, 200 metrus noskrienot 19,62 sekundēs. Otro vietu ieņēma ASV pārstāvis Kenets Bednareks (19,68 sekundes), bet bronzas godalgu izcīnīja viņa tautietis Noā Lailss (19,74 sekundes).
Andrē de Grasse līdz šīm sacensībām bija četrkārtējs olimpiskais medaļnieks un četrkārtējs pasaules čempionātu medaļnieks, kuram kolekcijā bija tikai sudraba un bronzas medaļas. 100 metru sprinta finālā Tokijā viņš jau tika pie bronzas, ar kuru viņš arī tika apbalvots Rio. Sprinteris toreiz finišēja aiz nu jau karjeru beigušā Useina Bolta un Tokijas spēlēs nestartējošā Džastina Getlina.
Kanādietis tādējādi arī sagādājis savai valstij pirmo zelta medaļu 200 metru sprintā kopš 1928. gada olimpiskajām spēlēm.
De Grasse zeltu izcīnīja noslēdzošajā taisnē, kurā viņš kopā ar blakus celiņā esošo Bednareku panāca un apdzina Lailsu. Bednareks turēja līdzi kanādietim līdz pašai finiša līnijai, taču nespēja viņu apdzīt.
Arīdzan ceturtais palika amerikānis, ārpus goda pjedestālam paliekot 17 gadus vecajam Erijonam Naitonam, kurš finišēja pēc 19,93 sekundēm. Savukārt viņam uz papēžiem mina Libērijas sportists Džozefs Fanbulle, kurš uzstādīja jaunu valsts rekordu (19,98 sekundes).
Noslēdzošās vietas finālsacensībās attecīgi ieņēma Kanādas sportists Ārons Brauns, Jamaikas sprinteris Rašīds Dvaiers un Trinidadas un Tobago pārstāvis Džerīms Ričardss.
Ziņots, kad dāmu konkurencē otrdien ar nepieredzētu sasniegumu atzīmējās Jamaikas pārstāve Eleina Tompsone-Hera, kura otrās olimpiskās spēles pēc kārtas uzvarēja gan 100, gan 200 metru disciplīnās.
Polijas pārstāvis Vojcehs Novickis trešdien ar jaunu personisko rekordu uzvarēja vesera mešanā. Eiropas čempions, Riodežaneiro spēļu bronzas medaļnieks un trīskārtējais pasaules bronzas medaļas ieguvējs uzvarēja ar rezultātu 82,52 metri.
"Zelta" metiens polim padevās trešajā mēģinājumā. Visos piecos ieskaitītajos metienos viņam veseris lidoja tālāk par 81 metra atzīmi, bet uzvaru būtu nodrošinājis jebkurš no trīs labākajiem metieniem (arī 81,72 un 82,06 m).
Norvēģis Eivinns Henriksens izcīnīja sudrabu ar jaunu valsts rekordu 81,58 metri, bet bronza tika citam polim, četrkārtējam pasaules čempionam Pāvelam Fajdekam, kurš no norvēģa atpalika par pieciem centimetriem.
Kenijas sportists Emanuels Kipkurui Korirs uzvarēja 800 metru skriešanā. Korirs uzvarēja ar laiku minūte un 45,06 sekundes.
Kenija svinēja dubultuzvaru, jo arī otro vietu ieņēma šīs valsts sportists Fergusons Čeruijots Rotičs, kurš pēc 2019. gada pasaules čempionāta bronzas sudrabu izcīnīja, skrejceliņā pavadot par 0,17 sekundēm ilgāku laiku nekā čempions.
Trešais finišēja bijušais 400 metru barjerskrējējs no Polijas Patriks Dobeks (1:45,39).
2012. gada spēļu sudraba medaļnieks no Botsvānas Naidžels Amoss finālā ieņēma priekšpēdējo vietu, bet 2016. gada bronzas medaļnieks amerikānis Kleitons Mērfijs palika pēdējais.
Zīmīgi, ka Mērfijs ieņēma devīto vietu, jo Amosam tiesneši ļāva piedalīties finālā pēc pusfinālā piedzīvota kritiena, kuru izraisīja amerikānis Aizeja Dževets. Tādējādi astoņu sportistu vietā finālā piedalījās deviņi skrējēji.
Savukārt Ugandas pārstāve Peruta Čemutai uzvarēja 3000 metru kavēkļu skrējienā. Viņa noķēra un apdzina ilgstoši līderpozīcijās skrējušo amerikānieti Kortniju Freriku, sasniedzot jaunu valsts rekordu – deviņas minūtes un 1,45 sekundes.
Pēdējos 200 metros Čemutai aizbēga no Frerikas, kura, tāpat kā 2017. gada pasaules čempionātā, izcīnīja sudrabu ar rezultātu deviņas minūtes un 4,79 sekundes.
Bronza tika Hivinai Kijengai no Kenijas – deviņas minūtes un 5,39 sekundes.
Pasaules čempione un pasaules rekordiste Beatrise Čepkoeča no Kenijas finišēja septītā, bet 2017. gada pasaules čempione Emma Kobērna no ASV, nevienu brīdi neatrazdamās medaļu pozīcijās, tika diskvalificēta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
