Latvijas soļotāji Arnis Rumbenieks un Ruslans Smolonskis pēc Tokijas olimpisko spēļu sacensībām 50 kilometru distancē norādīja uz saņemtajiem brīdinājumiem, kas liedzis pacīnīties par labāku rezultātu.
Tokijas olimpisko spēļu 50 kilometru distances soļošanas sacensības risinājās 1000 kilometrus attālajā Saporo, kur, ņemot vērā lielo karstumu, bija iespējams sarīkot sportistiem labākus sacensību apstākļus. Rumbenieks šajās sacensībās ieņēma 37. vietu, bet Smolonskis tika diskvalificēts.
"Brīdinājumi nesekmēja rezultātu, lai otrajā daļā atdotu visu. Pirmajā daļā soļoju rezervēti, vairāk domāju par otro daļu, kur bija jāatdod visi spēki. Soļošana ir tāds sporta veids, kur ne vienmēr sevi izdodas realizēt par visiem 100%," saka Rumbenieks, kurš divus brīdinājumus saņēmis jau trases pirmajā daļā.
"Soļojumu iesāku it kā labi. Likās, ka fiziski varēju soļot labi, bet padsmitajos kilometros saņēmu pirmo un otro brīdinājumu. Tad izlēmu nesoļot ar līderu grupu, nometu tempu, bet tempa nomešana maksāja vairāk nekā būtu tad, ja mēģinātu turēt līdzi līderu grupai. Temps nokrita konkrēti, nevis nedaudz nometu tempu. Tas nebija mans ritms, es pat netrenējos tik lēnā soļojumā," skaidro Smolonskis, kurš līdz 20. kilometram soļoja ātrāk par Rumbenieku.
"Sanāca diskomforta soļojums. Iespējams, arī tādēļ, ka ķermenis nevarēja ieņemt savu pozīciju, saņēmu vairākus aizrādījumus. Bija arī piecu minūšu noraidījums, bet tad arī drīz sekoja diskvalifikācija. It kā likās, ka pēc tām piecām minūtēm iznāca iesoļoties, bet sapratu, ka varēja nemaz nesūtīt uz tām piecām minūtēm, jo nosoļoju vienu kilometru un diskvalificēja. Žēl, ka nesanāca sevi pierādīt. Šis ir otrs sliktākais rezultāts soļotājiem – pirmais ir izstāšanās, otrais ir diskvalifikācija."
Runājot par diskvalifikāciju, Smolonskis neslēpj, ka tas bijis pieredzes trūkums. "Soļošana ir interesanta. Ir mači, kad tev dod piezīmes, un ir mači, kad nedod. Un tad tu beigās nesaproti, kas tavā solī ir pareizi vai nav pareizi. Varbūt aizbraukšu uz nākamo maču un man neiedos nevienu piezīmi. Cik es soļoju, es nevaru pateikt, ka es soļoju pareizi, jo joprojām rāda piezīmes. Arī tiem, kas iet pa pirmajām vietām, rāda piezīmes."
Smolonskis atklāja, ka pirms olimpiskās debijas bijis liels emocionāls uztraukums, bijušas pat prieka asaras, jo viņš beidzot piepildījis mūža sapni un startējis olimpiskajās spēlēs.
Abiem Latvijas soļotājiem pielāgošanās startam Tokijā nav traucējusi, un viss ir izdevies. Rumbenieks, trenējoties Latvijā, lēnām pielāgojies Japānas laika zonai un startēšana pulksten 5.30 pēc vietējā laika nav radījusi šķēršļus. Savukārt Smolonskis tikai starta dienā juties "žiperīgs", bet pirms tam nācies pierasts pie sadzīves apstākļiem un laika joslu maiņas. Smolonskis gan uzsvēra, ka sagatavošanās procesā krietni palīdzējusi "māte daba" ar karsto Latvijas vasaru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
