Pļaviņš norāda, ka veiksme ir jānopelna; apsvērs spēlēt arī Parīzē  (9)

Tokijas olimpisko spēļu "bīča" turnīra vīru sacensību bronzas spēlē Pļaviņš/Točs ar 0-2 (12:21, 18:21) piekāpās Čerifam Junusam un Ahmedam Tidžanam no Kataras. Latvijai tā bija otrā ceturtā vieta pludmales volejbolā, jo dienu iepriekš bronzas spēlē neveiksmi cieta arī Tīna Graudiņa un Anastasija Kravčenoka.

"Ja būtu "kapiņš", cīņa… Otrajā setā mēs "ieķērāmies", bet tad atdevām iniciatīvu. Kaut kas nebija līdz galam. Neteiktu, ka necentāmies vai kaut kur pieturējām spēkus. Nē, gājām uz "visu banku", varbūt ne līdz galam sanāca. Sirdsapziņa ir tīra. Laukumā visus spēkus atdevām. Ir labi, līdz galam laikam tomēr neesam apmierināti," sacīja Točs, kurš pateicās Latvijas līdzjutējiem, kuri naktī pēc Latvijas laika cēlušies un skatījušies viņu spēles.

Kataras sportisti abos setos vairākas reizes "izvilka" bumbas grūtās situācijās, uz ko Pļaviņš bilda: "Veiksme ir jānopelna."

"Viņi skrēja pakaļ bumbām, dabūja. No malas varbūt liekas, ka "izvilka miroņus". Ja gribi dabūt medaļu, tā ir jāspēlē. Tā ir jābūt. Jāizvelk pāris punkti, citādāk grūti salauzt pretinieku. Ar šādu spēli viņi tagad būs laikam pasaules rangā pirmie. Nav pārsteigums, ka izcēla "mirušās bumbas". Malači," pretiniekus paslavēja Pļaviņš.

Sestdien Tokijā mainījušies laika apstākļi. Lielo tveici nomainīja apmākušās debesis, bet spēles beigās uznāca pamatīgs lietus. Tomēr kortā tāpat bijis mitrs gaiss, sportisti daudz svīduši, līdz ar to Latvijas duets nav izjutis laika apstākļu maiņu "uz savas ādās".

Runājot par taktiku, Pļaviņš atklāj, ka bija plānots vairāk "nokausēt" Junusu (pretinieku augumā raženāko spēlētāju), bet viņam aizgājusi spēle un līdz ar to bija jāmeklē citi ceļi, lai salauztu pretinieku pretestību. "Garais (Junuss) vispār nevienu māņkustību neizdarīja, droši jutās. Līdz ar to, kad spēlētājs jūtas droši, ir grūti aizķerties. Iepriekš mums bija spēles, kad pretinieku domāja, ko darīt, tad uzreiz parādījās varianti un tos izmantojām. Bet pēdējās divās spēlēs pretinieki bija pārliecināti, ka ir labāki, droši nospēlēja, un mums nebija variantu ieķerties."

Tagad Latvijas duets jau svētdien lidos mājup, bet nākamnedēļ Pļaviņu un Toču gaida cīņas Eiropas čempionātā Vīnē. "Protams, būs grūtāk savākties. Katrs turnīrs sākas no nulles. Būs grūtāk ar laika joslām, jo tomēr trīs nedēļas esam šeit."

Runājot par nākotni, 36 gadus vecais Pļaviņš neizslēdz iespēju pacīnīties par ceļazīmi arī uz 2024. gada olimpiskajām spēlēm Parīzē. "Ar gadiem paliec gudrāks, vairāk informācijas gūsti, vairāk gatavojies. Nevaru pateikt, ka nebiju gatavs (Tokijā). No savas puses izdarīju visu, lai būtu labā formā. Tas, ka esi labā formā, esi gatavs, ar to ir pa īsu (medaļai)."

"Kad sākām spēlēt kopā, pirmais mērķis bija kvalificēties olimpiskajām spēlēm. To izdarījām. Tad bija "amerikāņu kalniņi" – traumas man un Mārtiņam, visu laiku augšā, lejā. Pludmales volejbolā vajadzīga stabilitāte, jātur līmenis. Šī sezona sākās ar lielu bedri, ko sekmēja gan Covid-19, gan traumas, tad sekoja zaudējumi, kas nedeva pārliecību. Olimpiskās spēles ir vienīgais turnīrs, ja neskaita Latvijas čempionātu, kurā labi startējām," noslēgumā piebilst Točs.