"Dānija zaudēja. Bet dzīve uzvarēja," – tādu virsrakstu par dramatiskiem notikumiem Eiropas futbola čempionāta spēlē Kopenhāgenā viens no dāņu medijiem, vēsta BBC. Somijas vēsturisko uzvaru pār Dāniju turpmāk visi atcerēsies viena iemesla dēļ, jo Kopenhāgenas "Parken Stadium" arēnā apmēram 16 000 līdzjutēju klātbūtnē neticamā veidā mediķiem izdevās glābt viena no Dānijas izlases līdera Kristiana Ēriksena dzīvību.
Pirmā puslaika izskaņā laukuma labajā malā Ēriksens devās pretī bumbai, ko saņemt pēc izmestā auta. Tajā brīdī dāņu pussargs sāka grīļoties un pēc brīža jau bija uz zālāja. Pirmais pie Ēriksena pieskrēja Joakims Mele. Tad piesteidzās arī Dānijas izlases kapteinis Simons Kjērs, un komandas biedri saprata, ka ir jārīkojas ātri, jo Ēriksens pats saļima laukumā, tuvumā nebija neviena pretinieka un nebija nekādas saskares ar citiem futbolistiem.
Kjērs pārbaudīja, vai Ēriksenam ir brīvi elpceļi, vai nav norīta mēle. Jau tajā brīdī visi futbolisti aktīvi žestikulēja Dānijas komandas ārstiem, bet, nojaušot nelabu, stadionā esošā medicīniskā brigāde gatavoja visu nepieciešamo aparatūru. Pieskrienot komandas mediķiem, Dānijas futbolisti izveidoja dzīvo apli, lai TV kameras un līdzjutēji netraucētu sniegt palīdzību un sargātu Ēriksena privātumu.
"Ja jūs pazīstiet Dānijas izlasi, tad viņi nav tikai parasti komandas biedri. Viņi ir draugi, un viņi atbilstoši reaģēja šādā mirklī. Laukuma malā satriekta bija futbolista draudzene, kuru visi komandas biedri mierināja. Mēs pielūdzam futbolistus, veidojam viņu tēlus, godinām, bet viņi ir tikai cilvēki – tādi paši, kā mēs visi," BBC teica "The Times" futbola nodaļas vadītājs Henrijs Vinters.
29 gadus vecais Milānas "Inter" pussargs tika atgriezts pie samaņas un vēlāk nogādāts slimnīcā. Pagaidām detalizēti nav zināms, kas varēja izraisīt veselīga, sportiska jauna vīrieša saļimšanu. Pagaidām arī nav zināma futbolista nākotne, bet vairāki sporta mediķi jau izteikušies, ka diez vai Ēriksens varēs turpināt profesionālā sportista karjeru, lai neapdraudētu savu dzīvību.
Pēc Kjēra pie Ēriksena pieskrēja Dānijas izlases ārsts Martins Bosens, kurš pēc spēles bija uzaicināts uz preses konferenci, lai informētu sabiedrību par notikumiem Kopenhāgenas laukumā. "Bija skaidrs, ka viņš nav pie samaņas. Kad pieskrēju, viņš gulēja uz sāniem, viņš elpoja. Es varēju just pulsu, bet tad viss mainījās, un sākām sirds un plaušu reanimāciju," ar asarām acīs stāstīja Bosens. "Palīdzību sniedza ļoti savlaicīgi, un kopā ar visiem pārējiem mediķiem mēs darījām to, kas mums ir jādara, un izdevās Kristianu atgriezt pie dzīvības. Viņš ar mani varēja runāt, pirms tika aizvests uz slimnīcu."
2012. gadā martā Boltonas "Wanderers" spēles gaitā laukumā saļima Anglijas futbolists Fabrīss Muamba. Gan laukumā, gan ātrās palīdzības mašīnā vairākas reizes mediķi viņu atgrieza pie dzīvības. Vēlāk kļuva zināms, ka Muambas sirds visu notikumu gaitā bija apstājusies 78 minūtes. Mediķi izglāba Muambas dzīvību, bet futbolists drošības dēļ pārtrauca profesionālo karjeru.
"Atcerējos tos cilvēkus, kas man palīdzēja, un uzplaiksnīja atkal emocijas, kas ir manī. Bija grūti skatīties šos kadrus un nezināt, kas notiek," par notikumiem ap Ēriksenu tagad stāsta Muamba. "Bija baisi, bet visu cieņu mediķiem. Viņi veica fantastisku darbu. Mani patīkami pārsteidza, kā komandas biedri kopīgi viņu aizsargāja. Ceru, ka ar viņu viss būs labi. Ceru, ka viņš tiks tam visam pāri."
Pēc notikušā vairāk nekā stundu nebija zināms par mača likteni, lai gan tas daudziem bija sekundāri, jo visa pasaule tobrīd gaidīja kādu ziņu par Ēriksena veselības stāvokli. Uzzinājuši, ka ar Ēriksenu viss ir kārtībā un ka viņa dzīvība nav apdraudēta, Dānijas izlases futbolisti izlēma spēli nospēlēt līdz galam. Kā skaidroja Dānijas izlases galvenais treneris Kaspers Hjulmands, spēlētāji tāpat visu nakti nebūtu varējuši mierīgi aizmigt, tāpēc labāk bija spēli aizvadīt vakarā, nevis pārcelt to uz svētdienas pēcpusdienu.
Dānijas izlase spēlē zaudēja ar 0:1, turklāt dāņi neizmantoja iespēju gūt vārtus no 11 metru soda sitiena. Ierasti "pendeles" sit tieši Ēriksens, bet šoreiz to nācās veikt Pjēram Emilem Hojbjergam, kurš uzsita virsū somu vārtsargam.
"Smags vakars. Tas mums visiem atgādināja par to, kas dzīvē ir svarīgākais – attiecības, tuvie cilvēki, ģimene, draugi. Nevaru būt vairāk lepns kā par šiem cilvēkiem, kuri viens par otru rūpējās. Viņš man ir viens no labākajiem draugiem. Un es cienu, kā futbolisti ģērbtuvē nolēma, ka nespēlēs, kamēr nebūs pārliecinājušies, ka ar Kristianu viss ir kārtībā un viņš ir pie samaņas," saka Dānijas izlases galvenais treneris Hjulmands. "Tas bija neticami, kā viņi spēja saņemties un atgriezties laukumā. Godīgi sakot, bija vairāki spēlētāji, kuri bija iztukšoti. Emocionāli tukši un izsmelti. Tā ir traumatiska pieredze. Mēs droši runājām par sajūtām un tas būtu normāli, ja spēlētāji šādā brīdī pateiktu "nē" spēles turpināšanai."
"Daži no viņiem nebija spējīgi turpināt, daži bija gatavi turpināt cīņu. Centāmies darīt, ko varam, bet tu nevari spēlēt visaugstākā līmenī tādā brīdī. Nav normāli, ka tu spēlē brīdī, kad draugs atrodas slimnīcā ar sirdsdarbības problēmām. Es tā nevarētu spēlēt. Spēlētājiem nodrošināsim psihologa terapijas, mums būs cilvēki, kas palīdzēs," piebilst dāņu treneris. "Tagad mūsu domas ir tikai par Kristianu un viņa ģimeni. Viņš ir viens no mūsu labākajiem spēlētājiem, bet vēl labāks viņš ir kā persona."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
