Anglijas futbola izlases un "Manchester United" kluba uzbrucējs Markuss Rešfords sociālajā vietnē "Twitter" publicējis atklātu vēstuli, kurā pauž nožēlu par "Euro 2020" finālspēle nerealizēto 11 metru pēcspēles sitienu, bet uzsver lepnumu par sevis pārstāvēto izlasi un savu izcelsmi.
Ziņots, ka Anglijas izlases futbolisti Markuss Rešfords, Džeidons Sančo un Bukajo Saka pēc nerealizētajiem 11 metru pēcspēles sitieniem svētdien aizvadītajā "Euro 2020" finālā, kurā triumfēja Itālijas izlase, saņēmuši rasistiskus apvainojumus interneta sociālajās vietnēs.
Izmeklēšanu par notikušo uzsāka Londonas Metropoles policija, bet rīcību nosodīja Anglijas Futbola asociācija (FA), Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, izlases galvenais treneris Gerets Sautgeits un vairāki citi futbola vides pārstāvji.
Lielākā pieredze no minētā trio ir 23 gadus vecajam Markusam Rešfordam, kura dzimtās Mančestras priekšpilsētā Vitingtonā kādi vandāļi arī paguvuši aptraipīt viņam veltītu sienas gleznojumu. Pārējā sabiedrība uz to reaģējusi, sienu izrotājot ar atbalsta vēstīm futbolistam, bet pats Rešfords sniedzis atbildi kritiķiem, publicējot atklātu vēstuli.
"Nezinu pat, kā lai sāku, un, kā lai paužu vārdos savas sajūtas. Man bija smaga sezona – domāju, to visi skaidri redzēja –, un es, visticamāk, finālā devos ar pārliecības trūkumu. Vienmēr esmu ticējis sev "pendelēs", bet kaut kas nešķita pareizi. Garā ieskrējiena laikā centos saglabāt sev laiku, un diemžēl rezultāts nebija tāds, kā vēlējos.
Jutos, ka esmu pievīlis savus komandas biedrus. Jutos, ka esmu pievēlis visus. "Pendele" bija vienīgā lieta, ko no manis prasīja komandas labā. Varu trāpīt "pendeles" miegā, taču kāpēc nevarēju trāpīt to? Esmu to epizodi nospēlējis savā galvā vēlreiz un vēlreiz kopš sitiena izpildes, un, visticamāk, nav vārda, kas palīdzētu izskaidrot šo sajūtu.
Fināls. 55 gadi. Viena "pendele". Vēsture. Varu tikai atvainoties. Vēlos kaut tas būtu atrisinājies citādi. Kamēr turpinu atvainoties, vēlos izcelt savus komandas biedrus. Šovasar piedzīvoju vienu no labākajām nometnēm, un jums visiem tajā bija loma. Esam izveidojuši nesalaužamu brālību. Jūsu panākumi ir mani panākumi. Jūsu kļūdas ir manas kļūdas.
Esmu izaudzis sportā, kurā sagaidu, ka lasīšu par sevi rakstītas lietas. Vai tā būtu mana ādas krāsa, vieta, kur es izaugu, vai pēdējā laikā tas, kā pavadu laiku ārpus laukuma. Katru dienu varu pieņemt kritiku par manu sniegumu vai, par to, ka mana "pendele" nebija pietiekami laba, bet nekad neatvainošos par to, kas es esmu un no kurienes nāku.
Neesmu izjutis lielāku lepnumu, kā, valkājot trīs lauvas pie manām krūtīm un redzot, kā mana ģimene mani atbalsta desmitiem tūkstošu priekšā. Par šādām dienām sapņoju. Šodien saņemtās vēstis bijušas pārliecinoši pozitīvas, un reakcija Vitingtonā gandrīz noveda mani līdz asarām. Kopienas, kas vienmēr mani sargājušas, turpina mani atbalstīt. Esmu Markuss Rešfords, 23 gadus vecs, melns vīrietis no Vitingtonas un Vitenšovas, Dienvidmančestras. Ja man nebūtu nekā cita, man būtu tas.
Paldies par visām laipnajām vēstīm. Atgriezīšos vēl stiprāks. Mēs atgriezīsimies stiprāki."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
