brīvā cīņa
Foto: AP/Scanpix
Cīņas sports ir viens no senākajiem sporta veidiem, pirmo reizi tas bija vēl senajās olimpiskajās spēlēs 708. gadā pirms mūsu ēras. Mūsdienās cīņas sporti bijuši olimpisko spēļu kalendārā kopš pirmās olimpiādes 1896.gadā Atēnās.

Sacensībās divi sportisti noteiktā laika periodā cenšas gūt pārsvaru pār pretinieku. Grieķu-romiešu cīņā sportisti sacensībās pielieto tikai rokas un ķermeņa augšdaļu, bet brīvajā cīņā – visu ķermeni. Grieķu-romiešu cīņā sportista galvenais uzdevums ir noguldīt pretinieku "uz lāpstiņām". Ja tas nav izdevies, tad uzvarētāju nosaka pēc piešķirtajiem punktiem par izpildītajiem tehniskajiem elementiem. Līdzīgi brīvajā cīņā – sportists var gūt "tīru" uzvaru ar kādu no paņēmieniem vai arī uzvarētāju nosaka pēc gūtajiem punktiem par izpildītajiem paņēmieniem.

*grieķu-romiešu cīņā sportistiem cīņas rītā ir jānoskujas vai arī bārdai ir jābūt ar vairāku mēnešu "stāžu"
*cīkstoņiem ir sarkans vai zils triko, ko nosaka pēc izlozes cīņas dienā
*senajā Grieķijā brīvā cīņa bija izšķirošais pieccīņas sporta veids – tas risinājās pēc diska mešanas, šķēpmešanas, tāllēkšanas un skriešanas
*drošības dēļ brīvajā cīņā vīriešiem nedrīkst būt gara bārda, sportistiem ir jābūt nogrieztiem nagiem un matiem jābūt īsiem

Tokijas olimpiskajās spēlēs cīkstoņi sadalīs 18 medaļu komplektus – grieķu-romiešu cīņā vīrieši sadalīs medaļas sešās svara kategorijās, un pa sešiem medaļu komplektiem dažādās svara kategorijās būs arī brīvajā cīņā vīriešiem un sievietēm. Kopumā sacensībās piedalīsies 288 sportisti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!