Sinhronā peldēšana radās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā no tolaik populārā ornamentālā baleta uz ūdens, par vienu no pionierēm tiek uzskatīta austrāliešu peldētāja Anete Kelermane. Jaunais sporta veids ātri kļuva populārs, un 1930.gados jau regulāri risinājās sacensības.
Sinhronajā peldēšanā komandas mūzikas pavadījumā izpilda priekšnesumu gan uz ūdens, gan zem ūdens. Tiesnešu kolēģija vērtē tehnisko un māksliniecisko izpildījumu, dodot atzīmes pēc ļoti detalizētiem kritērijiem.
Olimpiskajās spēlēs sinhronā peldēšana debitēja 1984.gadā Losandželosā. Sinhronā peldēšana ir viens no diviem olimpiskajiem sporta veidiem, kuros sacensības ir tikai sievietēm. Vēl tikai sievietes sacenšas mākslas vingrošanā.
*obligātajā priekšnesumā dueta uzstāšanās var ilgt 2:20 minūtes, bet komandām – 2:50 minūtes. Brīvajā programmā dueta izpildījums var ilgt trīs minūtes, bet komandām – četras.
*lai gan sinhronā peldēšana ir izteikts sieviešu sporta veids, tā pirmssākumos sportā toni noteica vīrieši
*sinhronajā peldēšanā ne tikai ir ļoti strikti vērtēšanas kritēriji, bet arī konkrēti definēts sportistu izskats. Noteikumos teikts, kādam jābūt grimam un kāds drīkst būt matu sakārtojums, bet viena no redzamākajām prasībām ir "ar knaģi aizspiestais deguns"
Olimpiskajās spēlēs sinhronajā peldēšanā sadalīs divus medaļu komplektus – duetiem un komandām. Sacensībās astoņu valstu sportistes startē abās sacensībās, tāpēc tās drīkst pieteikt pa deviņām sportistēm - divas no tām piedalās duetu sacensībās, bet astoņas komandu sacensībās. Savukārt vēl 16 valstis būs pārstāvētas ar duetiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!