Lauka hokejs ir viens no senākajiem sporta veidiem - pirmās ziņas par šādu spēli saglabājušās no senās Ēģiptes un Persijas, kur to spēlēja jau attiecīgi četrus un divus gadu tūkstošus gadus pirms mūsu ēras. Mūsdienu lauka hokejs radies 19. gadsimta otrajā pusē Anglijā. Pirmā starptautiskā spēle notika 1895. gadā, bet Starptautiskā Lauka hokeja federācija dibināta 1924. gadā.
Līdz 20. gadsimta 70. gadiem lauka hokeju spēlēja uz zālāja, bet pēc tam jau uz sintētiskiem laukumiem, lai bumbiņa varētu labāk ripot.
Olimpiskajās spēlēs lauka hokejs debitēja 1908. gadā, to atkal spēlēja 1920. gadā, tad 1924. gadā uz brīdi izslēdza no kalendāra, bet jau pēc četriem gadiem hokejs atkal bija kalendārā. Sieviešu sacensības pirmo reizi risinājās 1980. gada Maskavas olimpiskajās spēlēs.
* pirmais profesionālais lauka hokeja klubs tika izveidots 1861. gadā Anglijā - "Blackheath Hockey Club";
* 2012. gadā Londonā pirmo reizi olimpisko spēļu vēsturē lauka hokeju spēlēja uz zilas krāsas laukuma, nevis pierastā zaļās krāsas laukuma;
* nepārspēta līdere olimpiskajā lauka hokejā ir Indija, kuras vīriešu izlase no 1928. līdz 1956. gadam triumfēja sešās secīgās olimpiskajās spēlēs, uzvarot 30 mačos pēc kārtas, gūstot 197 un ielaižot tikai astoņus vārtus;
* lauka hokejs ir vienīgais olimpiskais komandu sporta veids, kurā pie medaļām tikuši visu kontinentu pārstāvji - Maskavas spēlēs sieviešu turnīrā uzvarēja Zimbabves hokejistes, bet pēdējās četrās spēlēs uz goda pjedestāla tikušas "Los Leones" - Argentīnas sieviešu izlase.
Tokijas olimpiskajās spēlēs lauka hokejā sadalīs vienu medaļu komplektu sieviešu un vienu komplektu vīriešu sacensībās. Katrā komandā ir pa 16 spēlētājiem (11 laukumā un pieci rezervisti); kopš Sidnejas olimpiskajām spēlēm vīriešu turnīrā sacenšas 12, sieviešu turnīrā - 10 izlašu komandas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!