Treka riteņbraukšanas pirmsākumi meklējami ap 1870. gadu. Riteņbraukšanas pirmsākumos tika veidoti mūsdienām līdzīgi iekštelpu koka treki ar divām taisnēm un ieslīpiem pagriezieniem. Par priekšrocību iekštelpu treka sacensībām tika uzskatīta iespēja kontrolēt skatītājus un iekasēt no tiem naudu, padarot to par ienesīgu sporta veidu. Sākotnējās sacensības trekā piesaistīja līdz pat 2000 skatītājiem. Vēlāk radušies iekštelpu velotreki ļāva rīkot sacensības visu gadu.
Lielākās izmaiņas vairāk kā gadsimtu garajā treka riteņbraukšanas vēsturē ir piedzīvojuši paši treka velosipēdi, kļūstot vieglāki un ieņemot aerodinamiskāku formu, lai uzstādītu labākus rezultātus.
Treka riteņbraukšana ir bijusi visu olimpisko spēļu programmā, izņemot 1912.gadu. Sieviešu treka riteņbraukšanas sacensības olimpiskajās spēlēs pirmoreiz tika iekļautas 1988. gadā.
*Pirmie velodromi tik uzcelti Eiropā, lai sportisti varētu trenēties ziemas mēnešos.
*2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs viens no šīs disciplīnas izcilākajiem sportistiem Kriss Hojs savu karjeru noslēdza izcīnot divas zelta medaļas. Kopumā viņa kontā ir seši olimpiskie zelti un viens sudrabs.
*Lielbritānija šobrīd dominē treka riteņbraukšanā. Londonas spēlēs tā izcīnīja septiņas no desmit zelta medaļām, bet "sausā" palika tikai sieviešu sprintā komandu sacensībās. Riodežaneiro spēlēs treka riteņbraukšanā briti tika vēl pie četrām zelta medaļām, nostiprinot savu pārākumu.