Daiļlēkšana ir sporta veids, kurā sportisti lec ūdenī no tramplīna vai torņa, izpildot akrobātikas elementus. Daiļlēkšana kā sporta veids radās 18.gadsimtā, kad Zviedrijā un Vācijā vingrotāji izdomāja izpildīt lēcienus ūdenī.
Daiļlēkšana kopš 1904.gada ir iekļauta olimpiskajās spēlēs.
Riodežaneiro olimpiskajās sportisti sadalīs astoņus medaļu komplektus četrās disciplīnās — 3 metru tramplīna sinhronajos lēcienos, 10 metru torņa sinhronajos lēcienos, 3 metru tramplīnlēcienos un 10 metru torņa lēcienos.
*Medaļām bagātākais daiļlēcējs ir krievs Dmitrijs Sautins, kurš ticis pie divām zelta, divām sudraba un četrām bronzas medaļām.
*Pirmajās olimpiskajās sacensībās 1904. gadā Sentluisā risinājās niršanas sacensības – sportists, kurš pēc lēciena zem ūdens veica tālāko distanci, tika atzīts par uzvarētāju.
*Daiļlēkšanas sacensību formāts tika pilnveidots līdz 2000. gada Sidnejas olimpiskajām spēlēm, kurās risinājās arī sinhronās niršanas sacensības.
*1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs amerikāniete Mārdžorija Gestringa kļuva par jaunāko olimpisko čempioni, būdama tikai 13 gadus un deviņus mēnešus veca. Mūsdienās tas vairs nav iespējams, jo sportistiem jābūt vismaz 14 gadus veciem.
**ASV sportisti šajā sporta veidā olimpiskajās spēlēs kopumā izcīnījusi 138 medaļas – 49 zelta, 44 sudraba un 45 bronzas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!