Rīgas Riteņbraukšanas skolas treneris, akcijas #BeActive vēstnesis, Mečislavs Bartuševics velosportā darbojas lielāko dzīves daļu. Seniors ir pārliecināts, ka nekad nav par vēlu sākt mīties. Bartuševics uzsver – sports palīdz atbrīvoties no stresa, kas arī pasargā no izdegšanas sindroma.
Bijām pārsteigti, uzzinot, ka jums ir jau 78 gadi. Joprojām strādājat par treneri, bet cik daudz sportojat pats?
Tikko uzvarēju Latvijas čempionātā riteņbraukšanā senioriem. Gandrīz katru dienu izbraucu ar velosipēdu – caurmērā trenējos sešas dienas nedēļā, aizvadot divas stundas garus treniņus. Ja minos pa šoseju, braucienā veicu 60 līdz 80 km. Ja braucu ar kalnu divriteni mežainākā apvidū, nominu ap 40 km.
Tātad, neskatoties uz cienījamo vecumu, nedēļā nominaties ap 400 km?
Vasarā minos mazāk, jo daudz darba un sacensību – katru nedēļas nogali. Startēju gan Vivus.lv MTB, gan Velo.lv rīkotajos sacensību seriālos. Tūdaļ man būs atvaļinājums un ceļošu uz Austriju, piedalīšos daudzdienu velobraucienā veterāniem. Pieteicos arī pasaules čempionātam, kas gaidāms Polijā. Man ir pielaide startam bez pārbaudes – nacionālajiem čempioniem tā nav jāveic. Redzēs, kā būs.
Kāda ir jūsu panākumu recepte? Lielākoties ļaudis jūsu vecumā neminas ar velosipēdu, citi diemžēl vairs nespēj pabraukt vai baidās.
Tam pamatā ir ikdienas treniņdarbs – ar velosipēdu minos jau 65 gadus. Esmu sporta meistars un PSRS čempions. Varētu arī teikt, ka esmu spiests doties treniņbraucienos, lai muskulatūra turpinātu strādāt, citādi būs problēmas.
Un tā visu dzīvi minaties – bez lielām pauzēm?
Ir bijuši pārtraukumi, kad uz maniem pleciem bija izlases trenēšana, mana meita Diāna bija izlases pirmais numurs. Tiesa, vizinājies esmu nepārtraukti
Trenera darbs ir smags. Savukārt sportiska aktivitāte pēc darba noņem stresu. Daudzi cilvēki nesaprot – tieši pēc smagas darba dienas, kad ir nogurums, ir jāizvizinās, lai atbrīvotos no stresa, izvairītos no izdegšanas sindroma un uzlabotu garastāvokli. Tas cilvēkiem ir jāiestāsta.
Jūsuprāt, līdz cik gadiem var sportot?
Līdz kapa malai! (Smejas). Ja nopietni, daļa cilvēku, kuri nesporto, sākt fiziskas aktivitātes nobiedē rezultāts. Latvijā sacensības lielākoties ir būvētas rezultātam, jo pastāv laika kontrole – tālab visi grib cīnīties par labāku vietu finišā: vienalga, vai runa ir par pirmo, vai par 551. vietu. Kontrollaiks startā un finišā cilvēku piespiež braukt ātrāk. Esmu mēģinājis ieviest veselības braucienus kā Vācijā – ar uzstādījumu vienkārši nobraukt maršrutu. Cilvēkam vajag brīvi, nepiespiesti kustēties un veikt distanci prieka pēc. Galvenais, ir uzturēt veselību.
Vai pēdējos trīs četros gados situācija nav mainījusies uz labo pusi? Arvien vairāk sporta veidos sacensībās tiek iekļautas izteiktas tautas klases distances bez laika kontroles, tāpat ar Eiropas Komisijas, valsts un pašvaldību atbalstu tiek rīkotas fiziskas aktivitātes, lai sabiedrību mudinātu sportot saprātīgi un veselības labā, sāncensību atbīdot otrajā plānā.
– Jā, Latvijas Valsts mežu kalnu divriteņu maratonā ir Mammadaba Veselības distance, bet arī tajā ir laika kontrole. Tādēļ cilvēki sportiskā azartā minas pārlieku ātri, nevis skatās dabu.
Ko iesakāt senioriem, kuri nesporto?
Veselības labad jāminas. Riteņbraukšana ir saudzīgākā fiziskā aktivitāte veselības uzlabošanai, izcili piemērota labai sirds veselības uzturēšanai. Vērtīgi lietot pulsometru un regulāri – vismaz stundu dienā – mīties pulsā līdz 120 sitieniem minūtē, ļoti veselīgi. Vizinieties un vērojiet dabu.
Kā var zināt, vai velosipēds der veselības braucieniem?
Jebkurš velosipēds, kurš ir darba kārtībā, ir labs. Vislabāk izvēlēties kalnu divriteni. Izvēlieties drošus maršrutus. Tagad Latvijas pilsētās un novados ir sabūvēts daudz labu veloceliņu, piemēram, no Mārupes līdz Jaunmārupei. Vieta, kur kustēties jau ir.
Un kurš ir jūsu iecienītākais velo maršruts?
Izvēlos ceļus, kur mīties ir visdrošāk. Un drošākais maršruts, kur mīties ar šosejas velosipēdu, ir Rīga – Jelgava. Ceļa malā abos virzienos ir rezerves josla, pa kuru tiešām droši mīties, jo rezerves joslu automobiļiem ir aizliegts braukt. Bet tāpat jābūt uzmanīgam.
Kas jūs uzrunā Eiropas Sporta nedēļas iniciatīvā, ka piekritāt kļūt par Eiropas Sporta nedēļas vēstnesi?
Eiropas Sporta nedēļas mērķis ir ieinteresēt cilvēkus sportot. Man gribētos, lai sabiedrība vairāk zinātu par veselīgu dzīvesveidu. Gribētos cilvēkus, kuri mazāk kustas, iesaistīt vairāk fiziskās aktivitātēs. Ar padomu esmu gatavs palīdzēt jebkurā laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!