#BeActive vēstnesis Juris Žagars: Sportojiet, lai gūtu baudu!

Viņš sportu izjūt kā atkarību raisošu baudu un citus mudina sākt sportot ne tikai tādēļ, lai būtu veselāki, bet — galvenais — lai pavērtu durvis uz jaunu izjūtu pasauli.

— Intervijās esat teicis, ka slēpošana ir jūsu kaislība. Taču — pieņemu — to izbaudīt iespējams tikai pēc lielāka darba, piepūles, piemēram, mācoties slēpot un iemācoties to darīt labi. Daudzi tam netiek pāri. Kā pārliecināt cilvēkus sportot?

— Te ir precīzi formulēts vārds "bauda" — tā ir fiziska jeb fizioloģiska sajūta, ko izjūti sportojot jeb — precīzāk — pēc sporta. Ja cilvēks nepazīst šo baudas izjūtu, saprotami, ka viņam nav prieka, motivācijas līdz tai nonākt. Tāpēc, manuprāt, galvenais pārliecināšanas mehānisms ir pamēģināt. Kad cilvēks pirmoreiz sajutīs šo prieku un baudu, kāda rodas pēc sportošanas, viņš var kļūt arī atkarīgs no tās. Ļoti labi apzinos, ka esmu atkarīgs no fiziskas aktivitātes, un man šī atkarība ļoti, ļoti patīk.

— Kā jūs un slēpes satikāties?

— Cēsīs dzīvojot, nav iespējams neslēpot, tāpēc ka tur ir kalni. Tas ir augstākais Latvijas apvidus, tāpēc arī ziemā tur ir diezgan auksti. Turklāt, ja bērnībā blakus mājām ir kalns, nav iespējams ziemā nesatikties ar slēpēm. Tā ir viena no bērnu lielākajām baudām un priekiem — baudīt ātrumu un slēpošanu.

— Ko jūs darāt vasarā? Vai ir vēl kāda sporta kaislība, par kuru nezinām?

— Vasarā daudz braucu ar riteni, un pēdējos gados mana kaislība ir haikings jeb kalnos kāpšana. Mēģinu aizvien sarežģītākus un augstākus maršrutus. Šis vaļasprieks man zināmā mērā kompensē ziemas iztrūkumu, kad mana lielā kaislība ir kalni. Tas palīdz vieglāk sagaidīt ziemu. Tādā alpīnisma izpratnē tas pagaidām ir tikai pašā sākumā, bet ceru, ka varēšu to atļauties, tam vajag daudz brīvā laika, lai kāptu vēl augstākās virsotnēs.

— Kāda nozīme jūsu dzīvē ir fiziski aktīvam dzīvesveidam? Kāda vieta tam ir jūsu ikdienā?

— Tā ir būtiska manas ikdienas daļa — nespēju iedomāties nedēļu bez vismaz diviem treniņiem. Mani dzen arī mans darbs, jo aktierim vienmēr ir jābūt labā formā. Vēl es uzlieku sev mērķus — zinot, ka man ir kādas sacensības, kurās atbilstoši gribu nostartēt, tā ir milzīga motivācija dienās, kad negribas iet uz sporta zāli, sev pateikt: "Žagar, jāiet!" Vai — ja ir paredzēts vasarā uzkāpt trijās virsotnēs, tad es jau ziemā par to domāju un gatavoju sevi kāpienam. Sports jeb sevis fiziska piepūlēšana ir liela daļa manas dzīves, turklāt — jo vecāks kļūstu, jo tam lielāka nozīme.

— Vai tas, ka esat sportisks, jums arī palīdz uzņēmējdarbībā? Daļēji par nozīmi jūsu aktiera profesijā jau pieminējāt...

— Uz skatuves pilnīgi vienmēr būtiski ir izskatīties labāk. Taču arī uzņēmējdarbībā — šodienas kontekstā īpaši — tas, kādu pirmo iespaidu spēj atstāt, ir ārkārtīgi svarīgi. Taču es arī citā nozīmē ticu sportiskiem cilvēkiem — ja esi fiziski aktīvs, arī tavs dvēseles un intelektuālais stāvoklis visticamāk būs vienmēr aktīvs un enerģijas pilns.

— Lai gan cilvēki Latvijā kopumā kļūst aktīvāki, tomēr ir daļa sabiedrības, kura nesporto vispār, bieži aizbildinoties ar aizņemtību ģimenē vai darbā. Ko jūs viņiem teiktu?

— Mums nav sevišķi daudz baudu. Ir jāatrod veids, kā sportu sajust kā baudu. Man to patīk salīdzināt ar klasisko mūziku: ja jūs to nesākat klausīties, to nevar iemīlēt. Tiklīdz jūs sākat klasisko mūziku klausīties regulāri — iemācāties jaunu baudu un pamazām kļūstat atkarīgi no tās. Mākslā bieži tā notiek. Ar sportu ir tāpat — iemācīties jaunu baudu ir ārkārtīgi vērtīgi, jo tas padara dzīvi daudz kvalitatīvāku. Tāpēc varbūt mēģināt citu motivāciju — sportot ne vien tāpēc, ka veselīgi, bet — lai iegūtu dzīvē jaunu baudījumu.