Bobslejs

Bobslejs Ziemas olimpiskajās spēlēs bija laika posmā no 1924. līdz 1956. gadam, tad atkal atgriezās olimpiskajā kalendārā 1964. gadā.

Bobsleja pirmssākumi meklējami Šveicē 19. gadsimta izskaņā. Bobslejā ekipāžas (divi vai četri cilvēki) sacenšas, kuras kamanas ātrāk veiks speciāli uzbūvētu trasi. Ekipāžas pilots ar stūres mehānisma trosēm koriģē kamanu braukšanu, bet ekipāžas pēdējais dalībnieks jeb bremzētājs pēc finiša līnijas šķērsošanas stādina kamanas.
Mūsdienās bobsleja trasēm ir 14-22 virāžas, to garums ir 1200-1500 metri, trases slīpumam ir jābūt 8-15%, bet virāžai ir jābūt vismaz 20 m radiusā.

Bobslejs (četrinieku sacensības) bija iekļauts pirmo, 1924. gada ziemas olimpisko spēļu kalendārā. Pēc četriem gadiem Leikplesidā otrajās ziemas olimpiskajās spēlēs debitēja arī bobsleja vīru divnieki. Savukārt sieviešu divnieku sacensības olimpiskajā kalendārā ir kopš 2002. gada Soltleiksitijas olimpiskajām spēlēm.

Līdz šim bobslejs bijis visu ziemas olimpisko spēļu kalendārā, izņemot vienu reizi. 1960. gadā Kalifornijā notikušajās ziemas olimpiskajās spēlēs bobsleju neiekļāva sacensību kalendārā, jo rīkotāji līdzekļu taupības nolūkos izlēma nebūvēt speciālo trasi.

XXIV ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā bobslejā tiks izcīnīti četri medaļu komplekti – divniekos sievietēm un vīriešiem, četriniekos vīriešiem, bet debiju olimpiskajā programmā piedzīvos sieviešu monobobu sacensības. Tāpat kā pasaules čempionātos, arī olimpiskajās spēlēs uzvarētājus nosaka četru braucienu summā.

Sacensības risināsies Jandziņas olimpiskajā bobsleja un kamaniņu sporta trasē, kas atrodas Pekinas priekšpilsētā apmēram 90 kilometrus no pilsētas centra. Šajā trasē medaļas sadalīs arī skeletonisti un kamaniņnieki.

XXIV ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā bobslejā Latviju pārstāvēs piloti Oskars Ķibermanis un Emīls Cipulis, bet stūmēji būs Matīss Miknis, Dāvis Spriņģis un Edgars Nemme. Latvijai šoreiz olimpiskajās spēlēs ir viena kvota dalībai četrinieku sacensībās.