Kērlings

Dažādas vēstures liecības apstiprina, ka kērlinga pirmsākumi meklējami Skotijā 16. gadsimtā. Tomēr masveidīgāks kērlings kļuva 19. gadsimtā, kad tas ieguva popularitāti Eiropā un Ziemeļamerikā. Par kērlinga pamatlicējiem tiek uzskatīti skoti, bet pirmās oficiālās sacensības, par kurām saglabājušās liecības, ir 1924. gada pirmās ziemas olimpiskās spēles Šamonī. Toreiz trīs komandu paraugdemonstrējumu turnīrā uzvarēja Lielbritānija, bet kērlings pēc tam uz ilgāku laiku pazuda no olimpiskā kalendāra. Kērlings kā oficiāls sporta veids olimpiskajā kalendārā parādījās vien 1998. gadā.

Kērlinga spēles pamatuzdevums ir "akmeņus" ieslidināt pēc iespējas tuvāk laukuma otrā galā esošā apļa jeb "mājas" centram. Spēle parasti sastāv no 10 endiem jeb gājieniem, tomēr spēle var noslēgties arī ātrāk, ja uzvarētājs praktiski ir zināms. Ja pēc 10. enda uzvarētājs nav zināms, komandas aizvada papildus endu, lai noskaidrotu uzvarētāju. Katrā endā jebkurš komandas spēlētājs noteiktā secībā raida mērķī divus akmeņus. Savukārt akmens ceļa garuma un tā kustības trajektorijas koriģēšanai divi no laukuma spēlētājiem intensīvi strādā ar birstēm.

Kērlinga laukums ir 45,720 metru garš un 5 metrus plats. Abos laukuma galos atrodas "mājas", starp kuru centriem attālumam jābūt 34,747 metri. Katras mājas diametrs ir 3,658 metri. Akmens riņķa līnijas maksimums drīkst būt 91,44 centimetri, tā minimālais augstums ir 11, 43 centimetri, bet svaram ir jābūt 17,4-19,96 kg robežās.

Olimpiskajās spēlēs ierasti risinājās sieviešu un vīriešu komandu turnīri, bet pirms četriem gadiem Phjončhanā pirmo reizi medaļas sadalīja arī jaukto pāru komandas. Arī Pekinā kērlingā izcīnīs trīs medaļu komplektus. 2022. gada olimpiskajās spēlēs kērlinga sacensības risināsies Pekinas nacionālajā ūdens sporta veidu centrā.

Vīriešu sacensībās spēlēs Kanādas, Ķīnas, Dānijas, Lielbritānijas, Itālijas, Norvēģijas, KOK, Zviedrijas, Šveices un ASV komandas. Pēc grupu turnīra četras labākās komandas tiksies pusfinālā, kurā noskaidros finālistus. Savukārt zaudētāji spēlēs par bronzas medaļām. Vīriešu komandu turnīrs risināsies 9.-19. februārim.

Sieviešu sacensībās startēs Kanāda, Ķīna, Dānija, Lielbritānija, Japāna, KOK, Koreja, Zviedrija, Šveice un ASV. Pēc grupu turnīra četras labākās komandas tiksies pusfinālā, kurā noskaidros finālistus. Savukārt zaudētāji spēlēs par bronzas medaļām. Sieviešu komandu turnīrs risināsies 10.-20. februārim.

Jaukto pāru turnīrā spēlēs Austrālja, Kanāda, Ķīna, Čehija, Lielbritānija, Itālija, Norvēģija, Zviedrija, Šveice un ASV. Pēc grupu turnīra četras labākās komandas tiksies pusfinālā, kurā noskaidros finālistus. Savukārt zaudētāji spēlēs par bronzas medaļām. Jaukto pāru sacensības risināsies 2.-8. februārim.