Dažādas vēstures liecības apstiprina, ka kērlinga pirmsākumi meklējami Skotijā 16. gadsimtā. Tomēr masveidīgāks kērlings kļuva 19. gadsimtā, kad tas ieguva popularitāti Eiropā un Ziemeļamerikā. Par kērlinga pamatlicējiem tiek uzskatīti skoti, bet pirmās oficiālās sacensības, par kurām saglabājušās liecības, ir 1924. gada pirmās ziemas olimpiskās spēles Šamonī. Toreiz trīs komandu paraugdemonstrējumu turnīrā uzvarēja Lielbritānija, bet kērlings pēc tam uz ilgāku laiku pazuda no olimpiskā kalendāra. Kērlings kā oficiāls sporta veids olimpiskajā kalendārā parādījās vien 1998. gadā.
Kērlinga spēles pamatuzdevums ir "akmeņus" ieslidināt pēc iespējas tuvāk laukuma otrā galā esošā apļa jeb "mājas" centram. Spēle parasti sastāv no 10 endiem jeb gājieniem, tomēr spēle var noslēgties arī ātrāk, ja uzvarētājs praktiski ir zināms. Ja pēc 10. enda uzvarētājs nav zināms, komandas aizvada papildus endu, lai noskaidrotu uzvarētāju. Katrā endā jebkurš komandas spēlētājs noteiktā secībā raida mērķī divus akmeņus. Savukārt akmens ceļa garuma un tā kustības trajektorijas koriģēšanai divi no laukuma spēlētājiem intensīvi strādā ar birstēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!