Tramplīnlēkšana, līdzīgi kā daudzi citi ziemeļu slēpju sporta veidi, radās Skandināvijā. Vēstures liecības par tramplīnlēkšanu datētas ar 18. gadsimtu, bet pirmās sacensības 19. gadsimtā sarīkotas Norvēģijā. Pirmais fiksētais lēciens bijis 1808. gadā, kad Olafs Rije ar slēpēm aizlēca 9,5 metru tālumā. Par mūsdienu tramplīnlēkšanas tēvu tiek uzskatīts Sondre Norheims, kurš 1866. gadā uzvarēja pirmajās sacensībās, kurās bija balvas. 1875. gada nogalē pirmās lielāka tramplīna sacensības tika sarīkotas Oslo pievārtē Ulernā, bet 1892. gadā slikto laika apstākļu dēļ tās pārcēla uz Holmenkolennu, kas joprojām ir viens no lielākajiem ziemas sporta un tramplīnlēkšanas centriem pasaulē.
Vēlāk Norheims un citi norvēģi pārcēlās uz ASV, bet pēc tam tramplīnlēkšana sāka izplatīties arī ārpus Eiropas līdz mūsdienās ir viens no skatītākajiem ziemas sporta veidiem, kas pulcē lielu līdzjutēju pulku klātienē un kuram ir liela televīzijas auditorija.
Tramplīnlēkšana ir viens no tiem "klasiskajiem" ziemas sporta veidiem, kurā sacentās jau pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs 1924.gadā Šamonī, Francijā. XXIV ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā tramplīnlēkšanā tiks sadalīti pieci medaļu komplekti - lēkšanā no normālā tramplīna (K90), lēkšanā no lielā tramplīna (K120), komandu sacensībās, trešo reizi sacensību kalendārā iekļautas arī tramplīnlēkšanas sacensības sievietēm, bet olimpisko debiju piedzīvos jaukto komandu sacensības.
Tramplīnlēkšanas sacensības risināsies "Kuyangshu Nordic Center" kompleksā, kas atrodas 200 kilometrus no Pekinas centra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!