Frīstails ir viens no ziemas mākslinieciskajiem un dzīvīgākajiem sporta veidiem, kurā sportisti uz divām slēpēm veic dažādus akrobātikas elementus gaisā, braucot pa slīpu distanci. Ņemot vērā sportistu rādīto elementu daudzpusību, frīstailu mēdz dēvēt par ledus cirku. Mūsdienās profesionālajā sportā izdala frīstaila akrobātiku, baletu, mogulu, krosu, "slopestyle", "Big Air" un "halfpipe" disciplīnas, no kurām tikai balets nav olimpiskajā kalendārā.
Frīstails kā slēpošanas sporta veids atzīts ļoti nesen. Dažādi frīstaila akrobātikas elementi piekopti kopš 1930. gadiem, bet atsevišķi kā sporta veids pirmo reizi izplatījies 1950. gados ar olimpiskā čempiona norvēģa Steina Ēriksena aktivitātēm. 1960. gados ASV notika pirmās frīstaila sacensības, bet Starptautiskā Slēpošanas federācija (FIS) sporta veidu atzina 1979. gadu. Tad FIS arī noteica šī šķietami neatkarīgā un brīvā sporta veida regulējumus, kas attiecas uz sportistu sertifikāciju un lēcienu tehniku, lai mazinātu sacensību bīstamos negadījumus.
1980. gada risinājās pirmās Pasaules kausa sacensības frīstailā, bet 1986. gadā Francijā notika pirmais pasaules čempionāts. 1988. gada olimpiskajās spēlēs Kalgari frīstails debitēja kā demonstrācijas sporta veids ar akrobātiku, baletu un mogulu. 1992. gadā moguls kļuva par oficiālu olimpisko spēļu kalendāra sastāvdaļu, bet pēc diviem gadiem Albervilā debitēja akrobātika. 2010. gadā medaļas izcīnīja arī frīstaila krosā, bet 2014. gada Soču olimpiskajās spēlēs pirmo reizi medaļas sadalīja arī frīstaila "halfpipe" un "slopestyle" disciplīnās.
2022. gadā Pekinā frīstailā būs jau sešas disciplīnas vīriešiem un sievietēm - akrobātika, kross, moguls, "slopestyle", "Big Air" un "halfpipe". Līdz ar to 2022. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs frīstailā sportisti sadalīs 12 medaļu komplektus individuāli, bet vēl viens medaļu komplekts tiks sadalīts jauktajām komandām akrobātikā. Sacensības risināsies "Genting Snow Park" un "Shougang Park" arēnās.