Perišičs: nav svarīgi, kurš guva vārtus, galvenais – Horvātija ir finālā  (3)

Kā ziņojām, Horvātijas izlase Pasaules kausa pusfinālā papildlaikā ar 2:1 uzvarēja Angliju un pirmo reizi vēsturē cīnīsies par Zelta dievieti. Finālā horvātu pretinieki būs Francijas izlase.

🇭🇷🆚🏴󠁧󠁢󠁥󠁮󠁧󠁿
FINALEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEE!#BeProud #FlamingPride #Family #CROENG #WorldCup #Vatreni🔥 pic.twitter.com/bqwLqdT429— HNS | CFF (@HNS_CFF) July 11, 2018

"Šī bija ļoti smaga spēle, un mēs visi apzinājāmies, kāda ir tās likme," žurnālistiem pēc mača teica Peršičs. "Tik mazai valstij kā Horvātija Pasaules kausa pusfināls bija ļoti svarīgi. Sākumā mēs nebijām ļoti ātri, bet kad ielaidām vārtus, sapratām, ka ir kaut kas jādara."

Tieši Peršičs izlīdzināja rezultātu otrajā puslaikā, un ar viņa palīdzību tika gūti arī uzvaras vārti pagarinājumā. "Mani pirmie vārti bija ļoti svarīgi, jo guvu tos lūzuma punktā, kad mēs pārņēmām iniciatīvu," saka futbolists. "Otrie vārti jau bija duelis. Es atdevu bumbu Mandžukičam, un viņš izrādījās īstajā brīdī īstajā vietā. Bet nav svarīgi, kas guva vārtus, svarīgi ir tas, ka Horvārija pirmo reizi ir pasaules čempionāta finālā. Pirms 20 gadiem es biju Omišā, dzīvoju līdz Horvātijai izlases kreklā, un pat nesapņoju par to, ka spēlēšu savas valsts izlasē, gūšu vārtus, un mēs ieiesim finālā. Pirms pāris dienām runāju ar mammu un viņa teica, ka sapņo finālā redzēt Horvātiju un Franciju. Tagad tā ir realitāte."

"Mēs skatījāmies visas Francijas spēles," stāsta Perišičs. "Domāju, ka Francija spēlēja tā, lai iziet no grupas bez lieka spēku patēriņa. Visi uzskatīja, ka Beļģija tiks tālāk, jo pirms tam uzvarēja Brazīliju. Taču arī Francija labi prot spēlēt aizsardzībā. Neizcelšu nevienu viņu spēlētāju, jo visi spēlē labākajos klubos un visi ir lieli meistari."

Savukārt Horvātijas izlases galvenais treneris Zlatko Daličs pēc spēles ar Angliju pateicās komandas mediķiem, kas palīdzēja sagatavot spēlētājus šim svarīgajam mačam.

"Gribu pateikties mūsu ārstiem un fizioterapeitiem, viņi daudz ko izdarīja," saka Daličs. "Vairākiem spēlētājiem bija traumas, diviem normāli strādāja tikai viena kāja, bet neviens neprasīja maiņu. Pat papildlaikā teica – nenomainiet mani! Tas, ko mūsu puiši parādīja šodien, parāda, ka viņos ir jauda un enerģija."

Arī Daličs atceras pagātni, 2008. gada spēli ar Franciju, un domā, ka tagad Horvātijai ir iespēja revanšēties. "Skaidrs, ka Horvātijā visi atceras to spēli, atceras Turamu. Mēs to apspriežam jau 20 gadus," saka treneris. "Atceros, atzīmējām Šukera vārtus, bet tiklīdz komanda pārgāja uz spēli aizsardzībā, francūži izlīdzināja rezultātu. Tā ir vēsturiska spēle. Bet varbūt Dievs dod mums iespēju izlīdzināt rezultātu ar Franciju. Abas komandas šajā turnīrā parādījušas gribasspēku, ne par kādu atriebību nevar būt ne runas."

"Maķedonijas izlases treneris man atsūtīja īsziņu, ka visa valsts jūt līdz Horvātijai. Tas, ko mēs tagad sasniedzām savas valsts visa reģiona labā, ir lieliski. Domāju, ka finālā mums būs vēl vairāk atbalsta," saka Daličs.

Horvātijas izlases treneris vēlāk pēc spēles sociālajos tīklos ievietoja video no komandas vakariņām, kas pagāja pacilātā gaisotnē.

"Neaizmirstams vakars!" pēc spēles atzina Horvātijas izlases pussargs Ivans Rakitičs. "Mēs bijām pelnījuši šo uzvaru, jo ļoti smagi uz to strādājām. Kad Anglija iesita vārtus, sākām strādāt vēl vairāk un rezultātā aizvadījām izcilu spēli. Nešaubieties par mums, mēs neesam noguruši, mums vēl ir daudz spēka, ko esam paglabājuši finālam. Pat pārsteidzoši, kā tik jauna un fiziski spēcīga komanda kā Anglija otrā puslaika vidū jau vairs nevarēja paskriet, bet mēs vēl devāmies uz priekšu. Tas mums dod vēl vairāk enerģijas. Finālā gan atdosim visu, kas vēl palicis, lai uzvarētu Franciju."