Futbola mājas (Krišjāņa Barona ielas stadions). Līguma noslēgšana. 2015. gada 23. jūlijs - 8
Foto: LETA

Latvijas Futbola federācija (LFF) valdes sēdē novembra sākumā spriedīs par nākamjiem soļiem saistībā ar strīdu ar būvkompāniju "Arčers" par neuzcelto stadionu Rīgā, bet varētu arī sarunu ceļā panākt mierizlīgumu, portālam "Delfi" sacīja LFF prezidents Vadims Ļašenko.

Ziņots, ka LFF zaudēja civilprocesā ar būvkompāniju "Arčers" par neuzcelto stadionu Krišjāņa Barona ielā – LFF tagad nāksies šķirties no vairāk nekā 360 000 eiro, ko nāksies pārskaitīt uz "Arčers" kontu. Vidzemes priekšpilsētas tiesai oktobra sākumā vajadzēja pasludināt spriedumu strīdā starp "Arčers" un LFF, tomēr lēmums pieņemts tagad, un tas nav labvēlīgs Latvijas futbolam. Tiesa "Arčers" prasību apmierinājusi daļēji, bet kopumā par līguma neizpildi saistībā ar neuzcelto stadionu LFF tagad nāksies samaksāt būvniekiem 363 508,53 eiro.
"No saviem juristiem sagaidīsim juridisko atzinumu un tad domāsim par nākamajiem soļiem. 3. novembrī ir valdes sēde un tad pieņemsim lēmumu, ko darīsim tālāk. Protams, jebkurš tiesā grib uzvarēt, bet – kā jau teicu – tagad izvērtēsim tiesas lēmumu un tad lemsim tālāk," sacīja Ļašenko, pieļaujot, ka abas puses varētu arī vienoties par mierizlīgumu.

"Arčers" pagaidām savu komentāru par lēmumu nevēlējās sniegt. "Portālā "Delfi" ir publicēts pirmās instances tiesas nolemtais un papildus komentāru paušana pirms spriedums stājies likumīgā spēkā, SIA "Arčers" ieskatā būtu nekorekta un var negatīvi ietekmēt lietas turpmāko gaitu vai izlīguma sarunas ar LFF, ja puses līdz tādām nonāks," portālam "Delfi" sacīja būvkompānijas sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Dakule.

LFF prezidents Ļašenko nemācēja teikt, vai biedrība "Latvijas Futbola federācija" varētu vērsties pret cilvēkiem, kuru darbības rezultātā organizācijai radušies izdevumi par neizpildītām saistībām. "Iespējams, to arī runāsim valdē. Runāsim par visu (situāciju ap neuzcelto stadionu) kopā."

LFF sprieduma labprātīgai izpildei atvēlētas desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, bet abas spriedumu vēl var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, portālam "Delfi" skaidroja tiesā.

Tiesa savā lēmumā uzsvēra, ka LFF vienpusējā atkāpšanās no līgumsaistībām, kas noslēgtas 2015. gada 23. jūlijā, ir bijusi prettiesiska. Līdz ar to no LFF par labu SIA "Arčers" piedzenami 363 508,53 eiro – zaudējumi 78 320,00 eiro apmērā, samaksas atlīdzību 280 000,00 eiro apmērā, valsts nodeva 5185,33 eiro un ar lietas vešanu saistītie izdevumi 3,20 eiro.

Par stadiona projektu praktiski visu laiku, izņemot dažus mēnešus vienā laika posmā, atbildīgais bija Vladimirs Žuks, kurš tolaik arī LFF valdē sniedza savus ziņojumus – gan pirms līguma noslēgšanas ar "Arčers", gan jau arī pēc līguma noslēgšanas.

Līgumu ar "Arčers" no LFF slēdza tā laika ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis, kurš šobrīd vēl turpina darbu LFF kā Tiesnešu komitejas vadītājs. LFF valdē 2015. gada 23. jūlijā, kad slēgts līgums ar "Arčers", bija Guntis Indriksons (prezidents), Jurijs Silovs, Dainis Gudermanis, Juris Keišs, Kaspars Lakševics, jau pieminētais Žuks, Ģirts Mihelsons, Žoržs Tikmers, Ingars Eriņš un Jānis Osis.

Savukārt 2016. gadā, kad projekts izgāzās, valdē bija Indriksons, Māris Verpakovskis, Tikmers, Vadims Direktorenko, Žuks, Arturs Zakreševskis, Gudermanis, Aleksandrs Starkovs, Keišs, Aleksandrs Isakovs, bet bez balss tiesībām strādāja Guntis Blumbergs un Emīls Latkovskis. Pēc vairākām diskusijām valdes sēdēs un dažādiem pavērsieniem LFF valde 2016. gada 30. augustā – nedēļu pēc Rīgas domes lēmuma – par stadiona projekta apturēšanu nobalsoja astoņi klātesošie biedri: Indriksons, Verpakovskis, Direktorenko, Zakreševskis, Gudermanis, Žuks, Keišs un Isakovs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!