Transpersona un nebināra vidējo distanču skrējēja Nikija Hilca aizvadītajā svētdienā kļuva par otro ātrāko amerikānieti 1500 metru distancē un nopelnīja ceļazīmi uz šīs vasaras Parīzes olimpiskajām spēlēm.
Hilca uzvarēja ASV izlases atlases sacensībās, kur 1500 metrus noskrēja trīs minūtēs un 55,33 sekundēs, kas ir šo sacensību rekords, turklāt no valsts visu laiku labākā sasnieguma tas atpalika nieka 0,34 sekundes.
Ar šo uzvaru Hilca ieguva ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm, tādējādi viņa piedzīvos debiju četrgades sporta forumā. "Šis sasniegums ir kas lielāks par mani. Paveicu to pēdējā Praida mēneša dienā... Šis skrējiens bija veltīts mūsu kopienai," pauda 29 gadus vecā sportiste. "Visiem LGTB cilvēkiem - tieši jūs palīdzējāt man pēdējos metros sasniegt finišu pirmajai. Sajutu jūsu mīlestību un atbalstu."
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) 2021. gadā atjaunoja savus noteikumus attiecībā uz transpersonām, atbildību nododot katra sporta veida atbildīgajai federācijai. "World Athletics", kas pārrauga starptautiskās vieglatlētikas sacensības, ir aizliegusi sacensībās piedalīties transsportistēm, kuras ir pārdzīvojušas vīriešu pubertāti. Transvīriešiem ir atļauts startēt vīriešu kategorijās, ja viņi ir apmierinoši parakstījuši savas dzimuma identitātes deklarācijas.
Tiesa, "World Athletics" politikā nav atsevišķi pieminēti sportisti, kas nav bināri, taču tiem, kuriem dzimšanas brīdī piešķirts sievietes dzimums, parasti ir atļauts startēt sieviešu kategorijā, ja nav saņemta hormonterapija.
Hilca nebūs pirmā nebinārā sportiste, kura piedalījusies olimpiskajās spēlēs. Kanādas futbola zvaigzne Kvina kļuva par pirmo transpersonu un nebināro sportistu, kas piedalījās olimpiskajās spēlēs Tokijā 2021. gadā, turklāt kopā ar valstsvienību izcīnīja zeltu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
