"Parīzes 2024" 16 dienas skaitļos – 31 pasaules rekords un medaļu rekordisti

Latvija otro reizi pēc valsts neatkarības atjaunošanas un ceturto reizi mūsdienu olimpisko spēļu vēsturē palika bez medaļām. No Baltijas valstīm arī Igaunija no Parīzes atgriezās tukšām rokām, bet Lietuvas sportistiem Parīzē divi sudrabi un divas bronzas. Lietuva pēc valsts neatkarības atjaunošanas allaž tikusi pie medaļām vasaras olimpiskajās spēlēs, bet trīs spēles pēc kārtas palikusi bez zelta.

Valstu neoficiālajā vērtējumā pēdējā dienā uzvaru izrāva ASV, kas kopumā izcīnīja 126 medaļas (40 zelta, 44 sudraba un 42 bronzas). Neviena cita valsts neizcīnīja 100 godalgas. Medaļu kopvērtējumā Ķīna ierindojās otrajā vietā, kopumā tiekot pie 91 godalgas – 40 zelta, 27 sudraba un 24 bronzas. Savukārt trešajā vietā bija Japāna – 20 zelta, 12 sudraba un 13 bronzas. Olimpisko spēļu mājiniece Francija ierindojās piektajā vietā ar 16 zelta godalgām. Kopumā pie medaļām tika 91 valsts.

Vērtējot pēc iedzīvotāju skaita, medaļu rekordiste bija Grenada, kuras šķēpmetējs Andersons Pīterss un desmitcīņnieks Lindons Viktors izcīnīja bronzu. Tādējādi Grenadai ir viena medaļa uz 56 289 valsts iedzīvotājiem.

Šajā vērtējumā labāko sešiniekā ir Dominika, Sentlūsija, Jaunzēlande un Bahreina. ASV šajā vērtējumā ieņēma 47. vietu, cita sporta lielvalsts Ķīna bija 74. vietā, bet "antikrekordiste" bija Indija, kas tika pie viena sudraba un piecām bronzām, - vidēji viena medaļa uz 234 151 666 iedzīvotājiem.

Četras valstis pirmo reizi vēsturē izcīnīja olimpiskos zeltus. Botsvānai to nodrošināja skrējējs Letsile Tebogo, uzvarot 200 metru sprintā, trīssoļlēcēja Tea Lafonda iepriecināja Dominikas iedzīvotājus, Gvetemalai pirmo zeltu izcīnīja šāvēja Adriana Ruano Oliva, bet Sentlūsijā tagad dzīvo planētas ātrākā sieviete – olimpiskā čempione 100 metru skrējienā Džuljena Alfreda. Pirmo olimpisko zeltu izcīnīja arī Bēgļu olimpiskā komanda – to boksā paveica Sindija Ngamba.

Pie pirmām medaļām valstu vēsturē tika vēl Albānija (Čermens Valijevs, brīvā cīņa, bronza) un Kapeverde (Davids de Pina, bokss, bronza).

Pēc agresorvalsts Krievijas iebrukšanas neatkarīgās Ukrainas teritorijā un kara uzsākšanas svešā valstī Krievijas un Baltkrievijas sportisti olimpiskajās spēlēs drīkstēja startēt kā neitrāli atlēti, izpildot noteiktus kritērijus. Kopā sacensībās startēja 32 neitrālie sportisti (15 krievi un 17 baltkrievi). Četras medaļas izcīnīja balkrievi, bet tikai vienu - krievi.

16 pilnajās sacensību dienās olimpiskajās arēnās labots 31 pasaules rekords, kas ir par deviņiem vairāk nekā pirms trīs gadiem Tokijā un par četriem vairāk nekā Rio olimpiskajās spēlēs.

Lielākā daļa no rekordiem krita treka riteņbraukšanā (12), bet vēl rekordi laboti klinšu kāpšanā (5), peldēšanā (4), vieglatlētikā (3), kanoe airēšanā (1), modernajā pieccīņā (3) un svarcelšanā (2). 125 reizes desmit disciplīnās labots arī olimpiskais rekords.

Individuāli medaļām bagātākie sportisti ierasti ir peldēšanā. Izņēmums nebija arī Parīzes olimpiskās spēles, kur piecas medaļas – četras zelta un vienu bronzas – izcīnīja mājinieku jaunā zvaigzne Leons Maršāns. Piecas medaļas peldēšanā vēl izcīnīja austrāliete Molija O’Kalahana un amerikāniete Torrija Haske.

Ārpus peldbaseina, trīs zeltus izcīnīja viena no Parīzes spēļu lielākajām zvaigznēm ASV vingrotāja Simona Bailsa, kas tagad ir septiņkārtējā olimpiskā čempione.

Parīzes spēļu rīkotājiem izdevies realizēt lielāko daļu biļešu – pārdoti vismaz 9,5 no desmit miljoniem biļešu, bet vēl vairāki miljoni vēroja sacensības Parīzes ielās un speciālajās spēļu skatīšanās vietās visā Francijā. 3. un 4. augustā notikušos riteņbraukšanas sacensību grupu braucienus ceļa malā vērojuši gandrīz viens miljons līdzjutēju.

Jaunus apmeklētības rekordus olimpisko spēļu vēsturē sasniedza regbijs-7, handbols, pludmales volejbols, bet 30. jūlijā olimpiskas sacensības klātienē vēroja 743 000 līdzjutēju.