Ir pienācis Latvijas lielākās sporta organizācijas Latvijas Futbola federācijas vēlēšanu gads. Jā, es nekļūdos, tas ir tieši šogad, jo jau šī gada beigās ir jāizvirza amata kandidāti, par kuriem balsos nākošā gada pavasarī LFF vēlēšanu kongresā. Kāpēc tieši šo gadu saucu par vēlēšanu gadu? Pavisam vienkārši Latvijas Futbola federācijas (LFF) biedri tikai šogad var ietekmēt kārtību, kādā nākošgad tiks ievēlēti tās pārstāvji gan LFF valdē, gan citās lēmējinstitūcijās.
Daudzi teiks, ka šī ir tikai sporta organizācija, un nav nepieciešams šādu jautājumu apspriest, kur nu vēl iznest publiskajā vidē. Taču jāņem vērā fakts, ka Latvijas Futbola federāciju pārstāv simts biedru, kuru klubos un organizācijās ar futbolu nodarbojas tūkstošiem šajā sporta veidā iesaistīto. Tā kā liela daļa no tiem ir bērni, tad LFF lēmumi un darbība ietekmē arī viņu vecākus. Tātad, vērā ņemams sabiedrības loks.
Kāpēc gan ir svarīgi runāt par to? Lai gan bija vairāku biedru iebildumi, pirms iepriekšējām vēlēšanām, ārkārtas kongresā apstiprinot LFF jaunos statūtus, tika pieņemta, manuprāt, nedemokrātiska kandidātu izvirzīšanas procedūra. Iepriekšējo vēlēšanu norise izgaismoja šī pieņemtā lēmuma nepilnības un biedriem ir uzskats, ka, ņemot vērā šo pieredzi, LFF būtu bijis jānāk klajā ar iespējamiem risinājumiem, kā šo situāciju uzlabot, taču līdz šim brīdim šāda inciatīva no LFF valdes puses nav nākusi. Tieši tāpēc vairāki LFF biedri ir nākuši klajā ar iniciatīvu veikt statūtu grozījumus, kas gaidāmajās LFF vēlēšanās tiem dotu lielākas izvēles tiesības kandidātu izvirzīšanā. Prieks par biedriem par savu statūtos noteikto tiesību izmantošanu tiesiskā un saprātīgā formā šo ierosinot laicīgi, nevis organizējot kādu laiku aizmirstos ārkārtas kongresus, pēķšņi attopoties, ka ir nepieciešamas šādas izmaiņas.
Un tagad pie būtības, skaidrojot konkrēti par kādiem riskiem un kādām izmaiņām tieši ir runa.
LFF statūtu 31. panta 3. punkts ir izteikts sekojoši:
"Vēlēšanas amatiem Valdē notiek katram amatam atsevišķi. Vismaz viens amats tiek rezervēts kandidātei – sievietei. Kandidāta izvirzīšanai, kurš pretendē uz amatu Valdē, nepieciešams vismaz 10% Biedru atbalsts, to izvirzot. Katrs Biedrs katra amata vēlēšanām (t.i. Prezidenta, viceprezidenta un Valdes locekļa) var izvirzīt tikai vienu kandidātu. Ja Biedrs atbalsta vairāk nekā vienu kandidātu (piemēram, sniedz atbalstu diviem Prezidenta amata kandidātiem), šī Biedra atbalsts netiek ņemts vērā."
Šajā punktā noteiktais ierobežojums, katram Biedram katra amata vēlēšanām izvirzīt tikai vienu kandidātu, rada virkni riskus un ierobežo demokrātijas principus, ko pierādīja iepriekšējās velēšanas, kuras tika aizvadītas saskaņā ar spēkā esošo statūtu regulējumu.
Statūtu 38. panta 1. punkts nosaka valdes sastāvu:
"Valde sastāv no 9 locekļiem, no kuriem vismaz vienam jābūt sievietei:
a. Prezidents
b. pirmais viceprezidents
c. otrais viceprezidents
d. 6 locekļi"
Šī regulējuma iespējamie riski ir sekojoši:
*Katram biedram (šobrīd tādu ir precīzi 100) izvirzot vienu kandidātu, maksimālais kandidātu skaits tieši valdes locekļu kandidatūrai ir 10 uz sešām amata pozīcijām, pie nosacījuma, ja katrs valdes locekļa amata kandidāts saņemtu precīzi noteikto 10 % biedru atbalstu. Tātad uz sešām valdes amata pozīcijām iespējams izvirzīt tikai 10 vai pat mazāk kandidātus.
*Biedru skaitam esot, piemēram, 105, minimālais nepieciešamais biedru atbalsts kandidātam ir 11 biedri. Tātad pat ideālā situācijā visi biedri nevar izvirzīt vairāk par 9 valdes kandidātiem uz sešām amata pozīcijām.
*20 amata kandidāti var saņemt katrs 5% biedru atbalstu, tas varētu nozīmēt, ka amata kandidātam nekvalificējas neviens.
*5 amatu kandidāti varētu saņemt katrs 20% biedru atbalstu, tas nozīmētu, ka uz 6 amatu vietām kandidētu 5 kandidāti, kas ir mazāks skaits nekā statūtos noteiktais valdes locekļu minimums.
*Pastāv kā neuzmanības, tā arī negodprātīgas rīcības risks, kas varētu radīt situāciju, kad kāds Biedrs vai nu neapzināti, vai apzināti atbalstu sniegtu vairākām personām, tādējādi šādas balsis tiktu anulētas un citu biedru izvirzītā kandidatūra tiktu izslēgta no turpmākās kandidēšanas. Turklāt šāda situācija negodīgi aizskar ne tikai kandidāta tiesības kandidēt, jo viņam nav iespējams ārliecināties par to, ka biedrs nav devis citam kandidātam piekrišanu, bet vēl jo vairāk citu – vismaz 9 biedru – tiesības izvirzīt savu kandidātu. Anulējot viena biedra piekrišanu kandidāts var nekvalificēties, tādējādi savas tiesības izvirzīt kandidātu ir zaudējuši arī citi biedri, kas bija uzticējušies konkrētajam kandidātam. Šāds risks ir īpaši augsts, jo nepastāv nekāds reģistrs vai veids, kas ļautu kandidātam pārliecināties, vai konkrētais biedrs nav sniedzis atbalstu jau kādam citam kandidātam.
*Mainoties apstākļiem, piemēram, ja ir parādījies, biedrprāt, atbilstošāks kandidāts, viņš savas domas īsti mainīt nevar, nesaskaroties ar risku, ka ir sniedzis atbalstu divām kandidatūrām, jo statūtos nav noteikta biedra izsniegtā atbalsta atsaukšanas procedūra. Šis varētu nozīmēt biedra dotā atbalsta anulēšanu.
Šāds ierobežots kandidātu skaits un necaurspīdīga atbalsta sniegšanas procedūra, manuprāt, var radīt kā korupcijas, tā arī ar tirgošanos ar ietekmi saistītos riskus. Šāda kandidātu izvirzīšanas kārtība neveicina arī iespējamu profesionālu kandidātu iesaisti LFF pārvaldē, jo tos varētu atbaidīt šis kandidāta izvirzīšanas necaurspīdīgais process.
Biedri ir ierosinājuši statūtos svītrot tikai to sadaļu, kura ierobežo biedra tiesības izvirzīt vairāk par vienu vēlamo kandidātu, pārējos statūtu punktus atstājot negrozītus. Pieņemu, ka šim regulējumam iespējami vēl vairāki risinājumi, taču tie jau būtu izskatāmi citā garākā procesā. Šobrīd šīs iniciatīvas atbalstošo biedru ieskatā, izmaiņas ievērojami uzlabos vēlēšanu procesu.
Un noslēgumā: šī apraksta viens no mērķiem ir skaidrot biedru izteikto vēlmi, jo bieži vien LFF procesi tiek politizēti un motīvi tiek skaidroti ar dažādām iekšējām intrigām. Jā, protams, šīs izmaiņas ir tieši saistītas ar vēlēšanu procesu, taču tās paplašina biedru izvēles tiesības, nevis tās ierobežo kāda konkrēta biedra/kandidāta intereses. Šādi grozījumi paver iespēju biedriem uzrunāt, viņuprāt, šim amatam atbilstošākos kandidātus, kuri nenoliedzami varētu būt kā esošie LFF institūciju pārstāvji, tā arī citas personas. Šī arī ir tikai iniciatīva, par kuru, lai tā tiktu ieviesta, vēl jādiskutē kongresā un jāpieņem ar 2/3 no kongresā klātesošajiem biedriem. Tāpēc tas ir tikai ceļa sākums uz demokrātiskāku LFF vēlēšanu procesu. No savas puses atliek cerēt, ka biedri izvēlēsies iet demokrātiskāko ceļu un jau nākamgad, esot tiesībām atbalstīt vairākus tiem tīkamos kandidātus, pret to attieksies atbildīgi un izmantos sev dotās tiesības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!