Gandrīz pusmiljons eiro kompensācijā par ieguldītajiem līdzekļiem – tāds ir iznākums astoņu gadu ilgiem strīdiem starp Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē esošo VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" un SIA "Sāgas fonds". Strīda iemesls bija "Daugavas" stadiona vecā ledus halle, kura, uzsākot stadiona teritorijas atjaunošanas vērienīgos darbus, tika nojaukta.
Pārfrāzējot izteicienu, var teikt, ka "Daugavas" stadiona teritorijā hokejs bija, ir un būs. Hokeju šeit spēlēja vēl pirms Otrā pasaules kara, PSRS laikā Daugavas stadionā atklātās hokeja spēles vēroja tūkstošiem līdzjutēju, bet 1960. gadā tur atklāja pirmo mākslīgā ledus slidotavu, kur attīstīja ne tikai hokeju, bet arī ātrslidošanu un daiļslidošanu.
Sākotnēji mākslīgā slidotava bija bez jumta, bet apjumtā (par "pūsli" sauktā) halle parādījās 80. gados. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas "Daugavas" stadionā saglabājās "pūslis", bet vēl Latvijā bija tikai Rīgas sporta pils, kur telpās varēja spēlēt hokeju. Kā ironiski tobrīd teica hokeja žurnālisti, Latvijai bija pusotra hokeja halle, bet drīz vien palika tikai viena, jo "Daugavas" stadiona "pūslis" "izpūtās".
Pusotru gadu "Daugavas" ledus halle bija "atklātā", jo darbojās bez jumta. Lai "Daugavas" stadionā saglabātos hokejs, šefību uzņēmās Ralfs Bukarts – tagadējo Latvijas izlases hokejistu Roberta un Riharda tēvs. Saskaņojot juridiskās nianses, 1998. gada 10. augustā tobrīd ar nosaukumu valsts bezpeļņas organizācija "Daugavas stadions" noslēdza līgumu ar Ralfam Bukartam piederošo uzņēmumu SIA "Sāgas fonds" nomas līgumu. Var teikt, ka tad arī sākās gandrīz ceturtdaļgadsimtu ilgā "sāga"…
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
