Noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu vienotas prasības decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem vai valdītājiem, kā arī sakārtotu un veicinātu šādās sistēmās uzkrāto notekūdeņu, dūņu vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumu regulāru izvešanu. Vesere skaidro, ka noteikumu izstrādei bija vairāki iemesli:
- iedzīvotāju sūdzības un iesniegumi par vides piesārņojumu, ko izraisa nesakārtotas, nefunkcionējošas, savlaicīgi neiztukšotas decentralizētās kanalizācijas sistēmas, nelegāla notekūdeņu novadīšana grāvjos vai ūdeņos, nelegāli pieslēgumi lietus kanalizācijas sistēmām u.tml.
- nepieciešamība pēc vienlīdzīgas pieejas, regulējot gan centralizēto, gan decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu izmantošanu.
- Eiropas Komisijas pastiprinātā interese par to, kā Latvijā tiek nodrošināta decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu apsaimniekošana.
Rudīte Vesere piebilst, ka noteikumi neaizliedz nevienu no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, tāpat kā neregulē decentralizēto kanalizācijas sistēmu ierīkošanu vai būvniecību. Tie nosaka prasības, kas būs jāievēro gan esošu, gan jaunu decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem, ekspluatējot šīs lokālās attīrīšanas iekārtas, septiķus (nosēdumu akas) vai krājtvertnes tā, lai nekaitētu ne videi, ne cilvēku veselībai.
Uz ko šie noteikumi īsti attiecas?
"Noteikumu prasības attiecas uz visiem tiem, kuru nekustamajam īpašumam pilsētu un ciematu teritorijā nav pieslēguma centralizētajai kanalizācijas sistēmai un kas tāpēc notekūdeņu attīrīšanai vai savākšanai izmanto lokālās attīrīšanas iekārtas (jauda mazāka par 5m3 notekūdeņu diennaktī), septiķus vai krājtvertnes," skaidro Vesere.
"Izstrādājot noteikumus, ņemts vērā, ka iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, turklāt notiek iedzīvotāju koncentrēšanās pilsētās (atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2011. gadā pilsētās dzīvoja 67,8% Latvijas iedzīvotāju). Tādējādi apdzīvotajās vietās (pilsētās un ciemos) koncentrējas vairums iedzīvotāju, kuru radītie notekūdeņi arī rada lielāko ietekmi uz vidi."
Uz jautājumu, kāpēc noteikumu prasības netiek piemērotas lauku teritorijām, viņa atbild sekojoši: "Lauku teritorijā (viensētās) izmantotās decentralizētās kanalizācijas sistēmas parasti rada lokālu ietekmi uz vidi un nerada piesārņojuma risku citu ūdens lietotāju izmantotajām dzeramā ūdens ieguves vietām."
Kāds ir pašvaldību uzdevums?
Noteikumi paredz, ka pašvaldību uzdevums ir organizēt decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveidi/uzturēšanu par pašvaldības teritorijā esošajām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām un izstrādāt saistošos noteikumus, kuros tām ir dotas tiesības noteikt:
- ciemus, uz kuru teritorijās esošām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām neattiecas minētajos noteikumos noteiktās prasības;
- minimālo biežumu notekūdeņu un nosēdumu izvešanai no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, ņemot vērā būvju veidu, ūdens patēriņu konkrētajā īpašumā un decentralizētās kanalizācijas sistēmas iekārtu tilpumu;
- decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroles un uzraudzības kārtību;
- prasību minimumu asenizatoram (asenizācija – kanalizācijas sūknēšana).
Kā notiks uzraudzība un reģistrēšana?
Visiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem tās ir jāreģistrē, t.i., jāiesūta vietējai pašvaldībai informācija vismaz par
- adresi, kurā sistēma atrodas,
- tās īpašnieku,
- sistēmas veidu, t.i., vai konkrētajā adresē atrodas un tiek izmantotas lokālās attīrīšanas iekārtas vai septiķis vai krājtvertne.
Reģistrāciju organizēs pašvaldība, kurai noteikumos uzdots informēt iedzīvotājus, ka tas jādara, sagatavot reģistrācijas formu (veidlapu) un norādīt, kādā veidā un kur šis reģistrācijas pieteikums jāiesniedz (noteikumi paredz iespēju to darīt klātienē, pa pastu vai elektroniski).
Pašvaldībām reģistra izveide jāuzsāk līdz 2019. gada 1. janvārim un līdz 2021. gada 31. decembrim jāpabeidz. Vēl tiek vērtēts, vai būtu iespējams izveidot vienotu reģistrācijas sistēmu visām pašvaldībām. Reģistrācija ir jāizdara vienu reizi, informācija atkārtoti jāsniedz tikai tad, ja mainās īpašnieks, izmantotā sistēma vai tā vispār tiek likvidēta, piemēram, ierīkojot pieslēgumu centralizētajai kanalizācijas sistēmai.
Tiem septiķu un krājtvertņu īpašniekiem, kas izmanto asenizatora pakalpojumus uzkrāto notekūdeņu izvešanai, noteikumi prasa saglabāt šādu darījumu apliecinošus dokumentus divus gadus, un pārliecināties, ka notekūdeņi nesatur tādus piemaisījumus, kā dēļ asenizators tos nespēj pieņemt. Attaisnojuma dokumentus uzglabāt nepieciešams, lai varētu apliecināt, ka notekūdeņi ir tikuši izvesti, ja rodas sūdzības vai domstarpības kontroles gadījumā.
Vesere skaidro, ka tiem, kas nav bijuši tik apzinīgi, jārēķinās ar šādām prasībām:
- ja tiek izmantotas lokālās attīrīšanas iekārtas – jāskatās, lai tās tiek ekspluatētas atbilstoši ražotāja tehniskajai dokumentācijai un jāveic regulāra apkope (reizi gadā vai atbilstoši ražotāja nosacījumiem). Ja gadās avārija, pēc tās jāveic ārkārtas apkope. Par veikto apkopi jāinformē reģistra uzturētājs;
- ja tiek izmantots septiķis – tam jābūt filtrācijas laukam, turklāt uzkrātie nosēdumi jānodod asenizatoram;
- ja tiek izmantota krājbedre – tai jābūt hermētiskai (lai notekūdeņi neiesūcas pazemes ūdeņos) un savāktie notekūdeņi jānodod asenizatoram tik bieži, lai tie neizplūstu vidē, nesūktos augsnē u.tml.
Kāds sods paredzēts par šo noteikumu neievērošanu?
Minētie noteikumi nenosaka soda apmērus par tajos ietverto prasību neievērošanu. Vesere uzsver, ka vienlaikus jāņem vērā, ka pašvaldību domes var apstiprināt saistošos noteikumus, un par to pārkāpšanu var piemērot naudas sodus fiziskām personām līdz 350 eiro, bet juridiskām personām – 1400 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!