No simtgades zāģa līdz tomātu mērcei: kā uzņēmēji daudzina Latvijas simtgadi  (4)

Latvijas simtgades piederības zīmi nevar izmantot kurš katrs gribētājs, jo, lai iegūtu oficiālu atļauju tā izmantošanai. Tāpat ir izstrādāti īpaši valsts simtgades programmas piederības zīmes lietošanas nosacījumi, piemēram, zīmi aizliegts lietot tabakas, alkohola, azartspēļu, ātro kredītu produktos un saistībā ar precēm un pakalpojumiem, kas diskreditē to vai var kaitēt Latvijas valsts simtgades tēlam. Zīmē arī nedrīkst izdarīt jebkādus pārveidojumus, grozījumus vai papildinājumus bez Kultūras ministrijas atļaujas. Plašāk par nosacījumiem var izlasīt šeit.

Īpašā Latvijas simtgades piederības zīme jālieto ne tikai Latvijas valsts simtgades mērķiem un uzdevumiem, ievērojot piederības zīmes lietošanas vadlīnijas, bet arī ievērojot normatīvo aktu prasības par Latvijas valsts karoga lietojumu.

Kā "Tava Māja" pastāstīja Latvijas valsts simtgades biroja vadītājas vietniece Inga Oliņa, pašlaik kopumā aptuveni 700 uzņēmumi ir pieteikušies un aizpildījuši anketu, lai varētu izmantot Latvijas valsts simtgades piederības zīmi. Tie ir dažādu jomu pārstāvji - sākot no juridiskajiem uzņēmumiem līdz pat uzņēmumiem, kas organizē koncertus. Tāpat to vidū ir arī ģimenes, kas vēlas dāvāt dāvanas ar īpašo piederības zīmi un dažādi mājražotāji. Oliņa pastāstīja, ka piederības zīmes izmantotāju vidū nav tikai uzņēmēji un mājražotāji no Latvijas, bet arī no citām valstīm, piemēram, uzņēmumi no Lietuvas, Igaunijas, Polijas un citām valstīm.

"Mērķis ir panākts - cilvēki vēlas izmantot Latvijas simtgades piederības zīmi kā apliecinājumu un patriotisku iezīmi," kopumā vērtē Latvijas valsts simtgades biroja vadītājas vietniece.

Sarunā ar "Tava Māja" Oliņa atklāj - ir bijuši gadījumi, kad Latvijas valsts simtgades birojam nācies atteikt uzņēmumiem izmantot piederības zīmi. "Mēs esam viņus aicinājuši domāt par citiem veidiem, kā apsveikt Latviju simtgadē," norāda Oliņa. Viņa arī pastāstīja, ka uzņēmēji ir ļoti pretimnākoši un labvēlīgi, tāpēc labprāt domā citus risinājumus, kuros varētu izmantot īpašo simtgades piederības zīmi. Viņa gan atklāj - visus uzņēmumus nevar izkontrolēt, tāpat arī Latvijas simtgadi nevar reģistrēt kā preču zīmi, tāpēc to lieto daudz un plaši. "Tas nozīmē, ka cilvēki vēlas svinēt šos svētkus," norāda Oliņa.

Latvijas valsts simtgades birojs ir saņēmis arī cilvēku sūdzības par uzņēmumiem, kas piekopj agresīvu mārketingu, kurā piesauc Latvijas simtgadi. Latvijas valsts simtgades biroja pārstāvji ir sazinājušies ar šo biroju un aicinājuši to pārstāt darīt. Tāpat cilvēki ir ziņojuši par simtgades monētām, uzņēmējgrāmatu un kuloniņiem. "Mēs esam sazinājušies ar šiem uzņēmumiem un viņus brīdinājuši, bet ne viemēr mūs klausa," atzīst Oliņa. Viņa arī mudina patērētājus ziņot par krāpnieciskiem gadījumiem, vērsties tiesībsargājošās iestādēs. "Ja ir aizdomas par to, ka kāds mēģina uzdoties par kaut ko oficiālu, tad var vērsties pie mums zvanot, rakstot," aicina Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve.

Viņa gan uzsver, ka ir ļoti daudz veiksmīgu un godprātīgu uzņēmumu, kuriem simtgades piederības zīme ir palīdzējusi attīstīties un kļūt pamanāmākiem. "Esam radījuši atvērtu veidu, kad uzņēmēji var iesaistīties, bet artava jādod pircējiem - vai vēlas, nevēlas iegādāties," norāda Oliņa. Turklāt arī patērētājam jāizvērē preces kvalitāte pirms tā iegādes.

Kā apglavo Oliņa, 92 procenti Latvijas iedzīvotāju atpazīst Latvijas simtgades piederības zīmi - uzrakstu "Latvija", sarkanbalstsarkano valsts karogu un ciparu "100" ar integrētu bezgalības simbolu, kas ir kā nepārtraukts jaunradīšanas cikls.

Oliņa mudina cilvēkus izvairīties no preču iegādes pa telefonu, ja tās nav apskatītas klātienē. Tāpat vajadzētu izvairīties no tādiem uzņēmumiem, par kuriem nav atrodama kontaktinformācija, ne mājaslapa. Viņa mudina cilvēkus palūgt atsūtīt foto pirms iegādes, bet, ja tiek slēgti līgumi, tad tos ir kārtīgi jāizlasa pirms to parakstīšanas.

Lūk, kā dažādi uzņēmumi un organizācijas sumina Latvijas simtgadi un daudzina Latvijas simbolus, piemēram, karogu:

Nesen veikalos varēja iegādāties biedrības "Latvijas Mazpulki" bērnu izaudzēto un Latvijas simtgadei veltīto sīpolu ražu, kas bija Latvijas karoga krāsās, vēstīja uzņēmums "Maxima".

Savukārt oktobra sākumā Rīgā tika atklāta simtgades Putras vēstniecība. Šogad Putras diena, kas kopā ar restorāniem notika par godu Starptautiskajai Putras dienai, šogad veltīta Latvijas simtgadei un putras tradīcijām kā kultūras mantojumam. Vairāk par pasākumu var izlasīt šeit.

Ļoti lielu jautrību sociālajos tīklos izraisīja ziņa par simtgades zāģi. Kā pārliecienājās "Tava Māja", šādu zāģi patiešām var iegādāties.

Piemēram, uzņēmums "Orkla Foods Latvija" ražotnē Babītes novada Spilvē par godu valsts 100 gadu jubilejas svinībām jūnijā uzsāka īpašas "Spilvas" tomātu mērču izlases ražošanu.

Savukārt "Kārums" laidis klajā sieriņus, kuriem ir virsū simtgades logo, kā arī uzraksts: "Es esmu Latvija".

Latvijas Banka izlaida Latvijas simtgades jubilejai veltītu "Ģerboņu monētu".

Simtgadi var pieminēt ne tikai uz dažādiem ēdamiem produktiem, bet arī uz griliem.

Tāpat arī vistas gaļa ir ieguvusi latvisku noformējumu par godu simtgadei.