Tvaika nosūcējs mūsdienās ir teju katrā mājā, bet no šī gada stājas spējā Ugunsdrošības noteikumu prasība, kas liks saausīties visiem mājokļu īpašniekiem. Jaunā prasība aizliedz daudzdzīvokļu objektā dabīgās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu (tvaika nosūcēju), ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves, atgādina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji.
Kā skaidro VUGD, minētā prasība Ugunsdrošības noteikumos iekļauta pēc gāzes ekspertu un skursteņslaucītāju atzinuma, jo, piemēram, pievienojot tvaika nosūcēju vienīgajam dabīgās ventilācijas kanālam, tiek traucēta paredzētā gaisa apmaiņa virtuvē, kas objektos, kuros tiek izmantota dabasgāze, var radīt spādzienbīstamu gāzes koncentrāciju.
Dabasgāze ir vieglāka par gaisu un tā koncentrējas telpas augšējā daļā, tādēļ arī dabīgās ventilācijas sistēma ierīkota, lai dabasgāzes noplūdes gadījumā, telpa tiktu izvedināta caur dabīgās ventilācijas kanālu, kura ievads atrodas telpas augšējā daļā pie griestiem, skaidro VUGD. Tas nereti ir vienīgais ventilācijas kanāls, līdz ar to nosprostot ventilāciju ar tvaika nosūcēju nedrīkst.
Ja tvaika nosūcējs noslēdz vienīgo dabīgās ventilācijas kanālu, tad obligāti veicamā darbība ir atvienot tvaika nosūcēju no dabiskās ventilācijas kanāla. Tāpat dienesta pārstāvji norāda, ka dabīgā ventilācija ir būves pamatkonstrukcija un jebkura iejaukšanās, piemēram, bez saskaņojuma pārbūvējot dabīgo ventilāciju un pievienojot tvaiku nosūcēju, nekad nav bijusi pieļaujama un uzskatāma par patvaļīgu būvniecību.
Sodi un pārbaudes
Kā skaidro dienestā, ugunsdrošības prasību mērķis nav iedzīvotāju sodīšana, bet gan drošas vides veidošana un uzturēšana.
VUGD norāda, ka nepārbaudīs katru mājokli un pārbaudes, galvenokārt, tiks veiktas tajos mājokļos, par kuriem tiks saņemti iesniegumi vai sūdzības vai būs notikuši ugunsgrēki. Iespēju robežās dienesta pārstāvji dzīvojamajos sektoros veiks apsekošanu par ugunsdrošības prasību ievērošanu mājokļos un koplietošanas telpās. Kā uzsver VUGD, dzīvojamā sektora pārbaudes nebūs nekas jauns, jo tās notiek katru gadu un notiks arī turpmāk.
Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu fiziskajām personām uzliek naudas sodu no 30 līdz 280 eiro, juridiskajām personām — no 200 līdz 2400 eiro, liecina Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants.
Problēmas risinājumi
Noskaidrot, kāds ir tvaika nosūcēju modelis, proti, vai tajā var ielikt speciālos filtrus, piemēram, ogles filtrs smaržu noņemšanai un dūmu filtrs dažādu citu izgarojumu attīrīšanai, kas nodrošina tvaiku attīrīšanu recirkulācijas režīmā, vai nomainīt esošo tvaika nosūcēju ar tādu, kas var strādāt recirkulācijas režīmā. Vienlaicīgi VUGD norāda, kā šādi filtri ir regulāri jākopj un nepieciešamības gadījumā jāmaina, mainīšanas biežums ir atkarīgs no ēdiena gatavošanas biežuma un tvaiku (taukvielu) intensitātes daudzuma (kontrole reizi pusgadā).
Jaunā ventilācijas kanāla izbūve visai dzīvojamai mājai. Šajā gadījumā VUGD norāda, ka jāņem vērā šādi aspekti:
- būvdarbiem ir jāsaņem kopīpašnieku piekrišana;
- jāiesaista sertificēts ventilācijas sistēmu speciālists, sertificēts būvkonstruktors un sertificēts arhitekts;
- jāveic ēkas tehniskā apsekošana;
- ja ēka ir kvalificējama kā būves trešā grupa (piemēram, ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, vai, kurai ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs), tad būvprojektam būs jāveic būvekspertīze.
Individuālais risinājums dabīgās ventilācijas izbūvei konkrētajā dzīvoklī. Šajā gadījumā VUGD iesaka ņemt vērā šādus aspektus:
- visas izmaksas gulstas uz konkrētā dzīvokļa īpašnieku;
- būvdarbiem ir jāsaņem kopīpašnieku piekrišana;
- jāiesaista sertificēts ventilācijas sistēmu speciālists, sertificēts būvkonstruktors un sertificēts arhitekts;
- jāveic ēkas tehniskā apsekošana;
- ja ēka ir kvalificējama kā būves trešā grupa (piemēram, ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, vai, kurai ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs), tad būvprojektam būs jāveic būvekspertīze.
VUGD atgādina, ka atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu 80. punkta prasībām dabīgās ventilācijas kanālu pārbauda un tīra ne retāk kā reizi piecos gados, savukārt, ja objektā ir gāzes aparāts, – ne retāk kā reizi trīs gados. Dabīgās ventilācijas kanālu pārbauda un tīra speciālists, kurš var apliecināt, ka ir tiesīgs to darīt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
