Mājokļa tīrīšana bez cimdiem – apdraudējums ādai. Mediķi skaidro saslimšanas riskus  (2)

"Uzkopjot māju, cilvēka āda saskaras ar daudz un dažādām ķīmiskām vielām, kuras var kalpot par alergēniem un izraisīt alerģisko kontaktdermatītu predisponētiem indivīdiem," skaidro Dr. Melkoņane. "Šādas vielas var būt, piemēram, Methylisothiazolinone – sadzīves ķīmijā plaši pielietots konservants, kas kavē mikroorganismu vairošanos uzkopšanas līdzeklī. " Kā skaidro speciāliste, visbiežāk tas ir sastopams deterģentos, līmvielās un mitrajās salvetēs. "Šī viela var izraisīt alerģisko kontaktermatītu. Tās daļiņas izplatās arī pa gaisu," brīdina dermatoveneroloģe.

Dr. Melkoņane norāda, ka ir vēl cita viela, kas kalpo par konservantu sadzīves ķīmiskajās vielās – Methyldibromo glutaronitrile, un to parasti izmanto dažādos deterģentos un līmvielās. "Saskarsme ar to arī var izraisīt alerģisko kontaktdermatītu," informē speciāliste. Viņa arī paskaidro to, ko nozīmē vārdu savienojums alerģisks kontaktdermatīts – tas ir ādas iekaisums, kuru izsauc kontakts ar haptēnu. "Haptēni ir dažādas, maza izmēra vielas, kuras izsauc alerģisku reakciju, savienojoties ar mūsu organisma olbaltumiem," skaidro mediķe. "Alerģiska kontaktdermatīta izpausmes var izsaukt pat neliela haptēna daudzuma nonākšana uz cilvēka ādas."

"Svarīgi zināt, ka pašu cimdu materiāls daudziem cilvēkiem var izraisīt alerģisko kontaktdermatītu," piebilst speciāliste. "Tāpēc cimdi mājas uzkopšanai ir jāizvēlas ar auduma pārklājumu no iekšpuses, tādējādi izvairoties no kontakta gan ar sadzīves ķīmiju, gan ar cimdu gumijas daļu. Lateksa cimdi var saturēt Dipentamethylenethiuram disulfide, ko izmanto kā reaģentu lateksa ražošanā. Sintētisko gumiju ražošanā izmanto arī Mercaptobenzothiazole, kas arī var izraisīt alerģiskas reakcijas."

Savukārt dermatovenerologs Aleksejs Zavorins skaidro, ka visi tīrīšanas līdzekļi, tajā skaitā sadzīves tīrīšanas līdzekļi, kas tiek izmantoti trauku mazgāšanā un mēbeļu tīrīšanā, bieži vien satur sārmus un agresīvas aktīvās vielas. Tie neitralizē un noņem hidrolipīdu slāni jeb ādas skābo mantiju. Savukārt skābā mantija ādu tieši pasargā no izžūšanas, nodrošina viegli skābu vidi jeb pH līmeni, kā arī pasargā ādu no kaitīgu jeb patogēnu baktēriju savairošanās. Fizioloģisks jeb normāls ādas pH līmenis ir 4,5 līdz 5,5, bet, ja tas optimāls pH līmenis netiek uzturēts, tad uz ādas var savairoties baktērijas. Dr. Zavorins norāda, ka var savairoties zeltainais stafilokoks un sēnīte Malassezia, kas var būt pamats tādām ādas saslimšanām kā impetigo un seborejiskais dermatīts.

Kā stāsta dermatovenerologs, uz ādas ir dažāda veida fermenti, kuri funkcionē tā, lai šūnas ādas virsējā slānī jeb epidermā pareizā veidā nobriestu un laicīgi nolobītos nost. Tas nodrošina pilnvērtīgu ādas barjerfunkciju. "Fermenti funkcionē pie noteiktiem apstākļiem, noteikta pH līmeņa. Izmainot to, mainās funkcijas, āda savas funkcijas pilda nepilnīgi," skaidro speciālists.

Ārsts stāsta, ka nereti cilvēki lieto saimniecības ziepes, kurām nav smaržas, tādā veidā domājot, ka tās nerada alerģijas. "Tur [aut.– ziepēs] ir spēcīgs sārms, kas neitralizē un līdz ar netīrumiem nomazgā ādas skābo mantiju un lipīdu slāni. Āda kļūst neaizsargāta," skaidro Dr. Zavorins. "Āda kļūst sausa, zaudē ūdeni, kļūst caurlaidīga alergēniem, dažāda veida kairinošām vielām, kas sekmē ādas iekaisuma jeb ekzēmas attīstību." Arī Dr. Zavorins atgādina, ka, strādājot ar sadzīves ķīmiju, būtu vēlams strādāt ar speciāliem aizsargcimdiem. Kā stāsta ārsts, cimdu lietošanai ir arī savi mīnusi, piemēram, cimdos āda var svīst, atmiekšķēties, kā rezultātā tā kļūst uzņēmīgāka pret dažādām kaitīgām vielām. "Cilvēkiem jāizvēlas antialerģiskie cimdi, kas nesatur lateksu, un kuros ir iestrādāta kokvilna, lai rokas tik izteikti nesvīst. Latekss pats par sevi ir alergēns," uzsver speciālists.

Tāpat ārsts iesaka izvēlēties nevis parastās ziepes vai dušas želejas, bet tādus mazgājamos līdzekļus, kuriem pH līmenis ir tuvs arī ādas pH līmenim, proti, 5,5 pH. Vēlams pēc mazgāšanas uz rokām uzklāt mitrinošu ādas krēmu, kas satur urīnvielu jeb urea, kas ādai piesaista ūdeni. Mūsdienu krēmu sastāvā parasti ir arī okluzīvas vielas un keramīdi, kas palīdzēs nodrošināt to, lai piesaistītais ūdens neizgaro no ādas, skaidro speciālists.

Kā atgādina Dr. Melkoņane, alerģisks kontaktdermatīts pieskaitāms pie lēna tipa alerģiskajām reakcijām. Turklāt ādas izpausmes var parādīties tikai trešajā vai piektajā dienā pēc kontakta ar haptēnu.

"Lai diagnosticētu kontakta alerģiskās reakcijas, ārsts var piedāvāt veikt aplikācijas testus, kuru laikā tiks novērtēta cilvēka ādas reakcija uz dažādiem alergēniem," informē speciāliste. "Pirms testa veikšanas ir jāizvairās no pretalerģijas tablešu lietošanas, kā arī krēmu, gēlu vai ziežu lietošanas, kas satur glikokortikosteroīdus."

Taujāta par to, kad būtu nepieciešams vērsties pie ārsta, ja sākušās ādas problēmas, Dr. Melkoņane ieskicē simptomus, proti, tas būtu apsārtums, pietūkums, kā arī pūslīši ar caurspīdīgu saturu. "Alerģiskajam kontakdermatītam arī ir raksturīga vidēji izteikta līdz stipra nieze," piebilst speciāliste. "Neārstēšanās gadījumā āda ar laiku sabiezē, kļūst sausa un plaisā."