Applūdušās ielas un mājas Pļaviņās, plūdi, pali, plūdi Pļaviņās, Pļaviņu novads, Pļaviņas, applūdusi māja
Foto: LETA

"Plūdi, ūdens, mitrums – tā ir Latvijas problēma, jāmēģina ar to kaut kā sadzīvot. Mēs aizmukt nevaram," sarunā ar "Tava Māja" norāda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docents un būvinženieris Juris Biršs, kurš ieskicē, ko mājai nodara plūdi, mitrums un gruntsūdeņi, kā arī to, kāpēc vajadzētu izvairīties būvēt mājas purvainās teritorijās.

Kā skaidro speciālists, cilvēkus var brīdināt un pateikt, kas jādara, ja māja ir slapjā teritorijā vai tuvu upei, kura mēdz iziet no krastiem. Šādos gadījumos cilvēkiem ap mājām jāveido aizsargsieniņas, kanāli, no kuriem varam izsūkt ūdeni, bet māju pamatos jāliek ventilējoša membrāna. "Tad mēs stipri samazinām tos ūdeņus," uzsver būvinženieris.

"Ļoti reti kad Latvijā plūdi mehāniski ietekmē pamatus, tie vienkārši piesūcina pamatus ar ūdeni, kas nav labi. Viss mitrums nonāk arī telpās," norāda Biršs, kurš ieskicē to, ka mitrums ir labvēlīga vide, lai mājoklī iedzīvotos pelējums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!