Fantastiska koka māja Cēsu pusē piecus metrus virs zemes  (62)

Mājiņas kokos visbiežāk redzētas nelielas un tieši tik ērtas, lai tajā varētu ielīst vien bērni, taču Valdis Valainis gājis soli uz priekšu un radījis gana lielu koka māju kokos, lai to burvību varētu baudīt arī pieaugušie. 25 kvadrātmetru plaša māja divos stāvos šķiet pilnīgi parasta, taču fakts, ka tā atrodas koku galotnēs, piecus metrus virs zemes, pārsteidz un pat nedaudz mulsina. Kā kaut ko tik lielu var izveidot kokos, kā galu galā notiek šāda būvniecības process un kā pats ko tādu var izdomāt? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem sniedz mājas saimnieks.

Katra bērna sapnis – koka māja kokos, atrodas Cēsu pusē, pašā Niniera ezera krastā. Pagājušajā gada maijā sākušies būvniecības darbi, kas ritējuši līdz pat novembrim. Kā stāsta galvenais būvnieks, tad viss ir pašu roku darbs, ko palīdzēja realizēt draugi, tāpēc par gala rezultātu ir divtik liels lepnums. Protams, ka būvniecības sākums bijis kā lēciens nezinājamajā, jo, lai arī pašam ir liela pieredze ar būvniecību, nācās daudz ko iemācīties un apgūt. To noteikti var attiecināt uz arborista iemaņām – kāpšanu kokos, dzīvā koka uzbūves un struktūras pētīšanu.

''Sākums bija grūts ar to, ka regulāri bija nepieciešams sekot tam, kā koks un stiprinājumi uzvedās, sadzīvo savā starpā, kā platforma uzvedas stipra vēja laikā utt. Tas viss atņēma daudz negulētu nakšu un agru rītu, kad gāju apsekot objektu. Taču par to, vai koks ir pieņēmis stiprinājumus, varēs spriest tikai pēc gada, jo šādas informācijas un būvniecības pieredzes Latvijā nav,'' skaidro Valdis. Svarīgi piebilst, ka mājas būvniecība nav notikusi bez koku speciālistu līdzdalības, lai netraumētu priedes. Arboristi rūpīgi sekoja līdzi koka stāvoklim un tas notiek joprojām.

Mājas kokos būvētas jau kopš seniem laikiem, taču pēdējos gadu desmitos pasaulē tam sākuši pievērsties nopietnāk. Ir izstrādātas jaunas stiprinājumu tehnoloģijas, padarot būvniecību drošāku un iespējami saudzīgāku kokam. Izrādās, ka ASV jau ir 25 gadu pieredze šajā būvniecības jomā, tāpēc arī Valdis savas mājas izveidē izmantojis tur radītās tehnoloģijas un metodes.

Vispirms starp priedēm būvinženieris izveidoja platformu, uz kuras pēc tam pakāpeniski būvēja pārējās konstrukcijas – sienas, jumtu, fasādes apdari un noslēgumā iekārtoja arī interjeru. Kopumā visa būve ir aptuveni 55 kvadrātmetrus liela un sešas tonnas smaga.

Mājas ārējās norobežojošās konstrukcijas sienas, jumts un grīda ir siltinātas ar 100 milimetrus biezu siltumizolācijas materiālu, bet logos un durvīs iebūvētas stikla paketes. Saimnieks apgalvo, ka mājiņa kokos nav paredzēta tikai vasaras priekiem, bet padomāts arī par apkuri, lai tur varētu uzturēties vēsākā sezonā. No četriem iespējamiem apkures veidiem izvēlēts siltumsūknis gaiss/gaiss. Taču šajā brīvdienu mājā komfortabli uzturēties ir tad, kad ārā temperatūra nav zemāka par 0 grādiem, taču pārbaudīts, ka laikā, kad ārā valdījis -15 ^o C grādu sals, četru stundu laikā iekštelpas sasilušas līdz +19 grādiem.

Telpas iekārtojuma izveidē viss tika veidots, pielāgojoties būvniecības specifikai, tā, lai namiņš būtu pēc iespējas vieglāks. Gan apdares materiāli sienām un grīdai, kā arī mēbeles speciāli piemeklētas šai mājai, stāsta koka mājas interjera dizainere Maija Valaine.

Sienu apdarē izmantotas 6,5 milimetrus biezas priedes finiera loksnes, kas dizainiski ir daudz interesantākas par bērza saplāksni, jo veido interesantus koksķiedru rakstus. Dekoratīvā siena un grīda ir no 17 milimetrus bieziem priedes spundētiem dēļiem. Sienas apstrādātas ar dekoratīvo krāsošanas ''Chalk paint'' tehniku, par ko portāls TavaMāja.lv jau rakstīja šeit.

Ar šo tehniku tika apstrādātas arī koka mēbeles, veidojot nodiluma efektu, tā panākot, ka mēbele ieguvusi senatnīgu auru. Interjerā novērojamas vēl daudzas un dažādas interesantas Provansas stila iezīmes. Mājā savu vietu atraduši seni krēsli no senču mājām, kas nu kalpo kā nakts skapīši un ir salīdzinoši viegli svara ziņā. Interesants risinājums atrasts palodzei – tā šeit izmantota kā darba virsma. Lai arī telpas ir omulīgi apdzīvotas un mājīgi iekārtotas, dizainere stāsta, ka plānots vēl uzšūt aizkarus, tāpat vajadzētu vēl kādus interjera aksesuārus, taču tas viss ar laiku noteikti parādīsies.

Raksturīgā toņu gamma šajā mājā ir linu baltais, piparmētru zaļais, jūras zilais, lavandas violetais, kā arī smilšu tonis, skaidro dizainere.

Kā jau katrai brīvdienu mājai, arī šai ir savs nosaukums – Čiekurs, kas simbolizē gan saimnieku zaļo domāšanu, gan atbilst tam, ka māja būvēta priedēs.

Omulīgā koka māja noteikti nav kā muzeja eksponāts, par ko papriecāties tikai no lejas, mājiņa tiek arī izmantota. Šeit bieži sanāk kopā ģimenes draugi un radi, tiek svinēti svētki un vienkārši pavadīts laiks citādākā vidē.

Valdis atzīst, ka atrādot plašākam sabiedrības lokam savu lolojumu, parādījusies liela interese par vēl kādas līdzīgas mājas būvniecību. Vaicāts, ko ieteikt citiem, kas arī iekārojuši šo ideju, Valdis atzīst, ka jāsāk ar to, kādu tieši māju vēlētos, tad atrast vietu, kur to būvēt, pēc tam apjaust investīciju apjomu, ko grib ieguldīt projektā, un galu galā - konsultēties ar arboristu/kokkopi un būvinženieri tieši šajā jomā, tad arī viss izdosies.

Vaicāts par paša nākotnes plāniem, tad ar šo būvi noteikti nekas nav beidzies. Notiekot darbs pie jauniem projektiem, bet jau iegūtās zināšanas un pieredze ļauj sniegt konsultācijas citiem.