Mākoņu vieglums, pūkainums un maigums – tā varētu raksturot nelielo Jeļenas darbnīcu, kurā top drēbītes un aksesuāri mazuļiem. Baltā darbnīca atrodas vienās telpās kopā ar vīra uzņēmumu, kur interjerā arī lielākoties dominē baltā krāsa. Interjers ir viņas pašas izlolots, un tā izveidē nav piesaistīti interjera dizaineri, kuri ieteiktu labākos risinājumus telpas iekārtojumam.
Drēbītes un aksesuāri tiek darināti ne tikai baltā krāsā, bet arī gaiši zilā un rozā, kas pieskaņoti klientu vēlmēm un pieprasījumam. "Bizness ir bizness. Ir jāpielāgojas, līdz ar to ir krāsas," skaidro zīmola izveidotāja.
Baltais vieglums apģērbos un interjerā
Kā stāsta Jeļena, tad baltā krāsa ienākusi vienlaikus ar "Karlas" izveidošanu 2014. gadā. "Baltā krāsa man pašai personīgi ir tuva, bet arī tikai kādus četrus, piecus gadus," atzīst Jeļena. Pirms tam aktuāla krāsa viņai bijusi melna un arī sarkana, kas ienesta, piemēram, virtuves interjerā. Aizraušanās ar balto krāsu radusies otrā bērniņa gaidīšanas laikā, kad visu gribējies padarīt vieglu, gaišu un pūkainu. Kā atklāj zīmola dibinātāja, tad viņa pati nemīl raibumus un krāsas, un tas atspoguļojas arī mājvietas interjerā un pašas apģērbā.
Baltos apģērbos viņa ģērbjas arī ikdienā, piemēram, šujot drēbītes un vedot bērnu uz bērnudārzu, bet šādā apģērbā viņa zemi gan neraktu. "Nav tā, ka ziemā es staigātu tikai baltas krāsas apģērbos, man ir arī melni apģērbi," atzīst Jeļena. Runājot par bērniem, Jeļena norāda, ka puikām netiek uzspiesta apģērbu krāsa krāsā, jo viņi paši nosaka to, kā grib ģērbties. "Viņiem ir tikai viens krekliņš baltā krāsā," stāsta Jeļena.
Šovasar pēc ceļojuma viņa nolēmusi, ka balto krāsu interjerā vajag papildināt ar melno. "šķita, nē, viss, baltā pietiek. Mēģināju pielikt melno," stāsta Jeļena. Nopirkusi melnu dīvānu un paklāju, bet ātri sapratusi, ka tā neiet, nepieciešams atgriezties tikai un vienīgi pie baltās krāsas. "Es izdzīvoju nedēļu. Pēc nedēļas atkal atgriezāmies pie balta," atzīst Jeļena.
Nav arī tā, ka Jeļena iegādātos dekorus tikai baltā krāsā. Viņa tos pērk arī citos krāsu toņos, bet vēlāk tos pārkrāso baltā. "Mani neuztrauc, kādā krāsā ir tā pamatlieta, jo es to pārkrāsoju," atklāj balto telpu īpašniece.
Ar īpašu lepnumu viņa stāsta par dažādām kafijas tasītēm, kas ir viņas aizraušanās un kolekcija jau vairāk nekā pusgada garumā. Sākotnēji tās pamanītas interjera veikalos, bet tagad pārdevējas jau pašas dod Jeļenai ziņu, kad veikala plauktos parādās jaunas kafijas tasītes. Viņa īpaši iemīļojusi latviešu dizaineres Jūlijas Podziņas radītās porcelāna kafijas tasītes un citus dizaina traukus, uz kuriem ir dažāda lieluma podziņas-punktiņi. Skaistā un elegantā kafijas tasīšu kolekcija atrodas Jeļenas mājās, un to skaits lēšams ap 40. Turklāt nav tā, ka krūzītes stāv plauktā, krāj putekļus un netiek izmantotas, bet tās un citi trauki katru dienu tiek izmantoti. Pat ceļojumos tās tiek vestas līdzi, lai ārzemēs no tām baudītu gardu kafiju. Arī ceļojumos Jeļena sevi nereti palutina ar kādu jaunu krūzīti vai dekoru, kas būtu pieskaņots baltajam interjeram.
"Es uzskatu, ka cilvēkiem vajag atrast un mēģināt lietot lietas, nevis, lai tas ir skata pēc. Kādā brīdī iededzini to sveci, pasēdi, iedzer to kafiju. Tā uzreiz ir cita sajūta. Lai tas tiešām ir līdz galam," iesaka Jeļena, kura aicina pirms dažādu interjera detaļu iegādes izvērtēt to, vai tā patīk un cik noderīga būs šī lieta, lai nesanāk, ka pirkums ir iegādāts tikai modes dēļ.
"Es interjera lietas neizmantoju klasiskā veidā, man patīk tās pamainīt," atzīst Jeļena. Piemēram, Jūlijas Podziņas noskatītā šampanieša glāze, kas drīz tiks iegādāta, Jeļena izmantos nevis dzēriena baudīšanai, bet gan kā svečturi. Glāze pie datora viņai kalpo kā zīmuļu turētājs, termokrūze ir kā vāze ziediem, ziedu vāzes pārtop par riekstu trauku, bet spogulis - par sveču turētāju. Īpaši iecienīts viņai ir baltā un zelta salikums. "Man ļoti patīk saspēle, kā baltais saspēlējas ar zeltu," neslēpj Jeļena. "Ir pat sadalīts - ja tasītes, tad balts ar zeltu, bet, ja interjera lieta - tad tā ir tikai balta." Izņēmums darbnīcā ir lampa un miniatūri Eifeļa tornīši.
"Karlas" darbnīcas odziņa ir arī Jeļenas brāļa radītais kamīns, kas veidots pēc viņas izstrādāta dizaina un kalpo kā interjera elements. Kamīns ar svecītēm ir arī vīra uzņēmuma telpās, kā arī ģimenes mājvietā. Kamīnu viņa gribējusi bērniem sagādāt Ziemassvētkos, bet, tā kā ģimene dzīvo dzīvoklī un skursteņu tur nav, tad par kamīna alternatīvu kalpo kamīns ar svecēm. "Tas dod tādu mākslīgu, bet mājīgu sajūtu," norāda kamīna idejas autore, kura pieļauj, ka varbūt nākotnē tiks realizēts sapnis par īstu kamīnu.
Arī draugi respektē viņas patiku pret balto krāsu. "Viņi zina, ka par baltu sveci es priecāšos vairāk, nekā par kaut kādu krāsainu," norāda Jeļena. Viņas vīrs bija uztaisījis dzimšanas dienas pārsteiguma ballīti, kurā bija noteicis - dāvināt tikai baltus ziedus. Jeļena smej, ka nereti pie viņas ciemos darbnīcā nāk draugi, kuri ar ziediem rokās saka: "Piedod, baltu ziedu nebija!" Draugi arī mēdz aizlienēt no viņas baltas krāsas apģērbu, piemēram, īpaši aktuāli tas ir vasarās, kad tiek rīkots baltais pikniks jeb slepenā pop-up piknika vakariņas "L'elegante Pop-Up Picnic".
Iecere par mājokli baltā
Protams, šāds interjers nav diez ko praktisks, īpaši, ja ģimenē aug bērni, un daudzi brīnoties, kā visu var saglabāt tik mirdzoši tīru. Jeļena parasti šiem cilvēkiem nosūta bildīti, kur bērns pats ar putekļusūcēju tīra istabu. Tāpat ģimenē esot likums – cepumiņus neēst uz baltā dīvāna. "Viņiem tas ir pašsaprotami, tāpēc cepumiņus viņi aiziet un apēd pie baltā galda," stāsta Jeļena. Sarunājoties par tīrību un kārtību, viņa atzīst, ka visu var iztīrīt. Taču, ja kaut kas tiek apliets ar vīnu, tad, protams, to ir grūtāk.
Tāpat daudzi taujājot, vai ģimenē ir arī baltas krāsas suns. Attiecību uz mājdzīvnieku gan ticis pieļauts izņēmums un ģimenes mīlulis ir gaiši brūns. "Baltas krāsas suņiem nav mīļu actiņu, tas vismaz ir mans personīgais novērojums," uzskata itāļu greihaunda Gizmo īpašniece.
Ģimenes ligzdiņa pašlaik ir pārmaiņu gaidās, jo plānots visas 112 kvadrātmetru plašās telpas īrētajā dzīvoklī pakāpeniski padarīt baltas. "Tas man pašai būs izaicinājums – visu iekārtot, bet tā, lai ir ērti pārējiem," atzīst Jeļena. Pašlaik pirmā telpa baltā krāsā ir viesistaba, kas apvienota ar virtuvi, taču virtuve vēl nav baltos toņos.
Ģimenē bijusi apspriede par krāsas izvēli virtuves interjera iekārtojumā, un pat bērni atzinuši, ka to viennozīmīgi vajag baltu. Šī krāsa virtuvē ir izaicinājums, bet Jeļenu tas nebiedē, jo viņa uzskata, ka varbūt pārmaiņas rosinās vairāk darboties virtuvē.
Par ģimenes neatņemamu tradīciju brīvdienās kļuvusi pankūku gatavošana virtuvē, kad visi kopā sasēžas pie galda, lai nobaudītu gardo mielastu. Taujāta par iecienītiem ēdieniem, Jeļena atzīst, ka viņai tie nav no latviešu virtuves, bet šokolāde ir tas kārums, no kura viņa nevar atteikties. Kā stāsta dzīvokļa saimniece, tad viens no bērniem ir īsts gardēdis, bet otrs – latviešu klasisko ēdienu cienītājs. Vecmāmiņa parasti esot tā, kas palutina viņu ar latviskiem ēdieniem, kuri tiek celti galdā arī svētku reizēs.
Runājot par savu īpašo māju sajūtu, Jeļena min kafiju un paklāju, bet īpašu atmosfēru mājoklī, viņasprāt, dod gaisma un sveces, jo tās rada gaismu saspēles uz baltajām sienām, kā arī veicina atbrīvošanos.
"Kas zina, kā būs pēc pieciem vai desmit gadiem, bet šobrīd ir baltā krāsa," teic Jeļena. Viņa gan pieļauj, ka bērnistabas varētu būt izņēmums, bet skaidrs ir viens - telpa būs ieturēta gaišos toņos, jo tas dod telpā plašumu, kā arī iespēju variēt ar dekoriem. "Es neatbalstu to, ka uz sienām tiek zīmētas mašīnītes vai ir Bārbiju aizkariņi, labi, tos vēl var nomainīt," prāto Jeļena. Viņai ir sirdij tuvs skandināvu dizains, kur nereti pat grīdas tiek nokrāsotas baltā krāsā. "Es ceru, ka man kaut kur sanāks ielikt to balto grīdu, gribētu paskatīties, kā būs," neslēpj dzīvokļa saimniece, kura arī cer atrast televizoru baltā krāsā, kas līdz šim labi nesokas.
"Visu gribētos baltu. Redzēs, jārespektē arī pārējie. Jāpadomā, vai tiešām var sadzīvot, lai gan šie gadi ir parādījuši, ka to var."
Foto no Jeļenas Blates-Deksnes mājokļa un darbnīcas: