1935. gadā celto māju, kurā ir septiņas istabas, apdzīvo Ilze ar savu vīru Jāni un diviem bērniem – Kati un Ralfu, kā arī sunīti Regu. Lielākajā mājas daļā dzīvo Krastiņu ģimene, bet ir arī otra mājas daļa – neliels dzīvoklis, kur pašlaik dzīvo īrnieks. Arī dzīvoklī mitinās Ilzes radošais gars, jo viņa tur ne tikai guļamistabā uz sienas uzgleznojusi košus ziedus, bet arī izlolojusi pārējo interjeru. Tā ir vēl viena viņas aizraušanās un sirdsdarbs – radīt patīkamu un skaistu vidi citu mājās, veidojot interjeru, apgleznojot sienas un mēbeles.
Ilze sarunu sāk ar atzīšanos – viņa Ikšķilē nav vietējā, ieprecējusies šeit no Smiltenes un tā jau 16 gadus dzīvo šeit. Savukārt otra viņas atzīšanās ir par pašu māju, kas gluži kā Rīga nav nekad gatava. "Es atzīšos – mūsu māja nekad nav pabeigta. Kamēr viens gals tiek taisīts, man jau ir citas idejas, piemēram, viena siena man piecu gadu laikā ir pārgleznota kādas sešas reizes. Man tā ir. Kad es gleznoju citiem sienas, man uznāk kaut kāds – ai, šī siena ir veca, tā jau es sen vairs negleznoju. Interjers mums visu laiku pa slānīšiem pāraug par kaut ko citu."
"Šī māja ir piedzīvojusi visus laikus. Katrs, kas šeit ir dzīvojis, ir atstājis kaut ko savu. Kāds varbūt kaut ko ir piemūrējis, kāds ar citiem materiāliem sienas taisījis. Arī trepēm viena daļa ir no viena laika posma, bet otra no cita. Skatoties uz ēkas fasādi, uz tiem cakainajiem logiem, man gribējās arī šo konceptu saglabāt. Lai tā māja ir tāda – lai tajā gan ir tie padomju laiki, gan senie laiki un mūsdienas, viss kopā. Tāpēc arī ir tāda riktīgā eklektika," paskaidro mājas saimniece.
Veikals, bibliotēka un mājas avārijas stāvoklis
"Kad mēs šo māju dabūjām, tā bija pilnīgā avārijas stāvoklī," atminas Ilze. Kā stāsta mājokļa saimniece, šo māju savulaik cēluši vācieši. Padomju laikos mājā atradies pārtikas veikals, virtuvē bijusi lete, bet otrajā stāvā savulaik bijusi pat bibliotēka. "Vecie ikšķilieši, kas nāk, man saka: te bija lete!" smaidot stāsta Ilze. Kad padomju laiks beidzies, Jāņa tētis par sertifikātiem iegādājās mājas trīs daļas, jo ceturtajā mājas daļā dzīvoja pārdevēja. Viņam bijusi iecere mājā taisīt īres dzīvokļus vai viesu namu, kur brauktu ārzemnieki, lai baudītu dzīvi Daugavas krastā. Tomēr viss izvērtās citādi. Ilze ar vīru Jāni gribējusi pirkt vienistabas dzīvokli Ikšķilē, kur dzīvotu trijatā ar savu dēlu, bet Jāņa tēvs atrunājis, sakot: "Paņemsiet kredītu, ko jūs pēc pāris gadiem darīsiet ar vienistabas dzīvokli? Gan jau jums būs vēl kāds bērns. Vienistabas dzīvokli nevajag pirkt, dzīvojiet šeit." "Tolaik Ikšķilē ļoti daudz nāca iekšā jaunās ģimenes – kā kādu māju uztaisīja, tā visu izpirka," atminas māksliniece, kura tomēr ar vīru piekritusi vīratēvam.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
