Ar dabu uz tu
Ar sveču liešanu jau vairākus gadus aizraujas siguldiete Vineta Grīnberga. Šādu vaļasprieku viņa izvēlējusies tāpēc, ka ir ciešā saiknē ar dabu. Kad bijusi maza meitene, par lellēm daudz pievilcīgākas šķitušas garas pastaigas mežā un pļavā, no kurām nekad nav atgriezusies tukšām rokām – vienmēr mājās pārnesusi interesantus zariņus, lapas, puķītes, sūnas un akmentiņus. Ar šiem dabas veidojumiem bērnībā aizrautīgi spēlējusies, bet vēlākos gados, vecmāmiņas skolota, tuvāk iepazinusi dabas dziedinošo spēku. – Viņa, būdama lauku cilvēks, vāca zālītes tējām. Pirms vecaistēvs ķērās pie pļaušanas, mēs ar vecmammu pārstaigājām pļavu, lai saplūktu pelašķus, vīgriezes, asinszāles, baldriānus, ceļmallapas un citus augus tējiņām un veselības uzturēšanai, – atceras Vineta un piebilst, ka vecāsmātes teiktais un rādītais esot kritis auglīgā augsnē, jo dabas doto labumu vākšana viņai visu mūžu nākot līdzi. No tiem sev un ģimenei gatavojot gan sīrupus, gan imunitāti stiprinošus līdzekļus, gan skrubjus un citas veselībai un labsajūtai nepieciešamas lietas. – Smejos, ka pārtiekam gandrīz tikai no priedes. Pavasarī, kad ir novājināta imunitāte, ik dienu notiesājam pa karotei medus, kas sajaukts ar priežu pumpuriem, bet rudenī, kad tuvojas vīrusu laiks, vāru sīrupu no priežu čiekuriem. Lai tiktu pie hlorofila, maļu priežu skujas. Imunitāti stiprina arī izkaltētas, samaltas kadiķogas ar medu. Lai dabas veltēm būtu lielāka ārstnieciskā vērtība, tās vācot un gatavojot, ievēroju Mēness ciklu.
Vineta atklāj, ka tieši priedes viņu pamudinājušas pievērsties sveču liešanai. Bijis žēl, ka šā skuju koka skaistā un dekoratīvā miza nokrīt zemē un satrūd, kaut gan ar savu skaistumu varējusi priecēt daudzus. Prātojusi, ko iesākt, lai priežu mizām rastu vietu cilvēka mājoklī, un sapratusi, ka ar tām taču var dekorēt sveces!
No kāda materiāla?
Kad vīzija par sveču liešanu bija dzimusi, vajadzēja domāt – no kāda materiāla? Vineta uzreiz atteikusies no parafīna, jo šis naftas pārstrādes produkts nav pārāk draudzīgs cilvēkam un apkārtējai videi – degot izplata oglekļa dioksīdu, rada daudz kvēpu. Dedzinot dārza un kapu sveces, kas ražotas no viszemākās kvalitātes parafīna, esot jūtama stipra naftas smarža. – Ja bišu vasks nebūtu tik dārgs, strādātu ar to, taču man vispieejamākais un kvalitātes prasībām visatbilstīgākais izrādījās sojas vasks. Tas ir dabisks materiāls, ko ražo no sojas pupiņām. Tādas sveces degot nedūmo, neizplata nepatīkamu aromātu un ļoti ilgi deg. Zinu, ka Latvijā ir arī pieejams rapšu vasks, taču to neesmu izmēģinājusi.
Sojas vasku var iegādāties internetveikalos (ekosveces.lv, candleart.lv u.c.), hobijpreču veikalos ("Radošo darbu galerija" Rīgā, Artilērijas ielā 9, "HobbySet" Rīgā, Dzirnavu ielā 100, u. c.), arī mājas, mākslas un rokdarbu piederumu veikalos (piemēram, "Larua" Rīgā, Avotu ielā 25).
Lai mājās lietu sveces, vajag divus katlus/traukus – vienu lielāku, otru – mazāku, lai vasku kausētu ūdens peldē. Vineta izmanto emaljētu katlu un aptuveni 400 ml ietilpības metāla kārbu. Lai uzkarsēto sojas vasku vieglāk izlietu, tai izveidots snīpītis.
Svarīgs elements ir dakts. Lai veidojums no vaska degtu vienmērīgi, neradot tuneli, tai jāatbilst sveces izmēram. – Ja gaismekļa diametrs ir seši centimetri, dakts izmēram jābūt sešiem milimetriem, – skaidro meistare un atklāj, ka pērkot tikai no kokvilnas diegiem savītas daktis.
Daudzi ražotāji un sveču liešanai nepieciešamo aksesuāru tirgotāji izveidojuši tabulas, kur norādīts, kāda izmēra dakts piemērota konkrēta lieluma svecei. Pērkot jāņem arī vērā, ka jebkas, kas pievienots svecei, var mainīt tās degšanas laiku un veidu, tādēļ, lai atrastu piemērotāko dakti, jāveic nelieli eksperimenti.
Iesācējiem sākumā noderēs arī virtuves svari, bet nākamajās reizēs jau būs zināms, cik daudz vaska nepieciešams. Tāpat ir ar termometru. Sākumā tas nepieciešams, lai uzzinātu, vai sojas vasks sasniedzis sveču liešanai nepieciešamos +70 °C, bet vēlāk var iztikt bez termometra. Ja sojas vasks tiek uzvārīts jeb uzkarsēts līdz +100 °C, sveces nesanāks!
Protams, neiztikt bez veidnēm. Tās var iegādāties minētajos hobijpreču veikalos, taču tikpat labi var izmantot dažādu izmēru plastmasas trauciņus, kuros pilda krējumu, jogurtu, kečupu un citus pārtikas produktus, der arī tukšās krēma bundžiņas. Vineta skaidro, ka trauciņus sveču liešanai var lietot vairākkārt, jo sojas vasks sastingstot saraujas, tāpēc sveci var viegli izņemt.
Radīšanas process
Sojas vaska pārsliņas (jāpērk stāvsveces liešanai paredzētās!) ieber traukā un kausē ūdens peldē. Lai temperatūra izdalītos vienmērīgi, ik pa brīdim apmaisa ar koka iesmiņu, jo tas nesakarst. Kad vasks izkusis un sasniedzis +70 °C temperatūru, to lej veidnēs. Iepriekš tām apakšdaļā ar sakarsētu adatu izdur caurumu, izver dakti, atloka nelielu posmiņu un nostiprina ar lipeklīti, ko parasti izmanto fotogrāfiju stiprināšanai pie sienas (var iegādāties kancelejas preču veikalos). Savukārt veidnes augšdaļā ar diviem koka iesmiņiem ieliek dakti. Lai dakts neslīdētu, iesmiņus sastiprina ar plānām matu gumijām. Ja centrs netiek atrasts, gaismeklis deg nevienmērīgi, piemēram, liesma sveras uz vienu pusi, strauji izkausējot sveci. – Vispirms izleju pamatsveci. Kad vasks sacietējis (tas ilgst aptuveni sešas septiņas stundas), ņemu lielāku veidni, tajā ielieku pamatsveci un rotājumam paredzētos augus, zariņus vai ko citu un atkal leju uzkarsētu vasku. Kad masa sacietējusi, svece ir gatava.
Rotājumam var izmantot teju visu, ko var atrast dabā: pīlādžogas, kadiķa zariņus un ogas, ozolzīles (tās jāsagriež ripiņās!), ķirbju, irbeņu u.c. sēklas, graudus, priežu mizas un pūpolus. Vineta piekodina, ka rotājumam paredzētais materiāls noteikti jāizkaltē, citādi augi degot sprakšķēs vai, aplieti ar karstu vasku, sāks bojāties. – Sojas vasks nav īpaši caurspīdīgs, tāpēc ar rotājumiem nevajag aizrauties, jo tie redzami tikai tad, ja ir tuvu sveces ārmalām.
Veidojot krāsainas joslas no kafijas biezumiem, tos iepriekš izžāvē. Vispirms izlej pamatsveci, tad ņem lielāku veidni un atkal lej uzkarsētu sojas vasku, kam pievienoti kafijas biezumi.
Ja svecēm vēlas piešķirt kādu sev tīkamu aromātu, pievieno dažus pilienus ēteriskās eļļas vai smaržeļļas (odekoloni un tualetes ūdeņi uz spirta bāzes šajā gadījumā nederēs!). To dara aptuveni piecas minūtes pēc vaska noņemšanas no uguns, jo tad aromāts labāk sadraudzēsies ar uzkarsēto masu. Vienai svecei jeb 200 gramiem vaska pietiek ar 5–7 pilieniem ēteriskās eļļas.
Sveces var smaržot pēc ziemas mājīguma – kafijas, vaniļas, kanēļa un skujām. Pēc augļiem – apelsīna, zemenēm, āboliem un kokosa. Pēc maijpuķītēm, vijolītēm un jūras. Vai smarža būs tikko jūtama vai sāks kļūt uzmācīga, atkarīgs no telpas un sveces lieluma.
Padomi
- Neatkarīgi no dakts resnuma sojas vaska svece deg ilgāk nekā no parafīna gatavotā.
- Sveču liešanai var izmantot silikona, plastmasas, metāla vai stikla veidnes. Der arī plastmasas trauciņi, kuros iepilda pārtikas produktus.
- Izkausēts vasks ir karsts, tāpēc jārīkojas uzmanīgi, lai neapplaucētos.
- Sojas vasku var nomazgāt ar karstu ūdeni un ziepēm, tas neatstāj nekādas pēdas, tāpēc nav jāuztraucas, ja kaut kur nopil garām.
- Zemā temperatūrā sojas svece var saplaisāt, tāpēc, nesot mājās no veikala, vajag kārtīgi iesaiņot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
