Kā pareizi un droši sagatavot mājokli apkures sezonai

Apdrošināšanas sabiedrība ''BALTA'' (PZU grupa) norāda, ka tieši neapsaimniekota apkures sistēma rada būtiskus bojājumus aktīvajā apkures sezonā – no oktobra līdz aprīlim. Apdrošinātāja rīcībā esošā informācija liecina, ka bojājumi, kas radušies apkures sistēmas dēļ, parasti rada lielus zaudējumus mājokļa īpašniekam. 2015. gadā vidējā atlīdzība par šādiem bojājumiem bija 3 500 eiro par vienu gadījumu. Pērnā gada apkures sezonā lielākā atlīdzība bijusi 22 300 eiro, jo laikus, pirms apkures sezonas, netika veikta dūmvada pārbaude un konstatēti dūmvada bojājumi, kā rezultātā izcēlās ugunsgrēks.

"Izvērtējot pērnā gada apkures sezonas laikā notikušos negadījumus, liela daļa no tiem noteikti varētu tikt novērsti vai pat nebūtu notikuši, ja vien mājokļu īpašnieki būtu laikus parūpējušies par savu apkures sistēmu. Bieži vien neiztīrītu skursteņu dēļ aizdegas dūmvads, kā rezultātā mājoklī izceļas ugunsgrēks. Tāpat bieži bijuši gadījumi, kad apkures cauruļu vai sistēmas ventiļu plīsumu rezultātā tiek bojātas mājokļa sienas vai griesti. Pērn kādā no mājokļiem nav nostrādājusi apkures katla automātika, kā rezultātā sakarsušas apsildāmās grīdas un saplaisājušas flīzes. Lieki piebilst, ka mājokļa īpašniekam radās būtiski zaudējumi saistībā ne tikai ar apkures sistēmu, bet arī ar mājokļa interjeru," norāda Ainārs Puķe, ''BALTA'' Īpašuma apdrošināšanas atlīdzību pārvaldes vadītājs. Ņemot vērā pērno gadu pieredzi, Puķe uzsver, ka rudens pirmajos mēnešos ir būtiski sagatavoties apkures sezonai, lai, iestājoties aukstajam laikam, nerastos bīstami apkures sistēmas bojājumi, kas var radīt lielus zaudējumus.

Arī ''BOSCH'' siltumtehnikas apmācību vadītājs Baltijas valstīs Dainis Mednis uzsver, ka, tuvojoties apkures sezonai, aktualizējas jautājums par apkures iekārtu gatavību sildīt mājokļus, tāpēc svarīgi ievērot visus noteikumus, lai sagatavošanās notiktu iespējami pareizāk un efektīvāk.

Kā parūpēties par drošību apkures sezonas laikā:

Lai apkures iekārtas lietošana būtu droša un ilgstoša, apkures katla vai ūdenssildītāja apkopi nepieciešams veikt regulāri, vismaz reizi divos gados.

Noteikti nevajadzētu piemirst par dūmgāzu un vēdināšanas kanālu pārbaudi un apkopi.

Tā kā gāzes katls ir paaugstinātas bīstamības iekārta, tā apkopi vajadzētu uzticēt tikai sertificētiem meistariem. Pirms apkope tiek veikta, mājokļa īpašniekam būtu vērts pārliecināties, vai meistaram ir atbilstoša kvalifikācija. Iestādēs, kas nodrošina meistaru sertifikāciju, ir pieejams sertificēto meistaru reģistrs, kā arī iekārtu ražotāji nodrošina meistaru apmācību un sertifikāciju darbam ar konkrēta ražotāja iekārtām.

Katram gāzes apkures sistēmas īpašniekam jāņem arī vērā, ka saskaņā ar līgumu, kas tiek slēgts par gāzes lietošanu, lietotājs ir atbildīgs par gāzes iekārtas uzturēšanu kārtībā, kas nozīmē regulāru apkopi.

Svarīgi atcerēties, ka saskaņā ar jaunajiem Ugunsdrošības noteikumiem, kas stājušies spēkā šī gada 1. septembrī, jaunajos objektos obligāti ir jāuzstāda noteikumu prasībām atbilstoši gan dūmu detektori, gan tvana gāzes noplūdes detektori, gan arī atsevišķos gadījumos gāzes noplūdes detektori. Tomēr visiem mājokļu īpašniekiem būtu vērts šādus sensorus pēc vajadzības uzstādīt savos mājokļos arī tad, ja šī prasība nav obligāta. Sensori, ja pareizi uzstādīti, spēj pasargāt lietotāju no ļoti nepatīkamām sekām.