"Gadu no gada vienmēr atkārtoju, ka mēs dzīvojam tik mainīgā vidē, ka viena no tām vērtībām ir tas, kā tev ģimenē ir svinējuši svētkus. Katram pieaugušajam svētku sajūta veidojas bērnībā," uzskata Baiba. Kā viņa norāda, tad tieši šī bērnības svētku sajūta tiek pārnesta arī nākamajā nodibinātajā ģimenē.
"Es nedomāju, ka Latvija ir tā vieta, kur ļoti pie trendiem pieturās," apgalvo Baiba. "Katram ir sava lieta, kā viņš ēd pelēkos zirņus ģimenē vai arī kurš ir tas ģimenes galdauts, kuru uzklāj uz svētkiem. Pirms tu domā par trendiem vai nenormāli stilīgajām lietām, padomā, kas tie svētki ir tev, jo viens ir sekot eglīšu krāsai, bet otrs – kura sajūta ir tā, kas tevī raisa to mājīgumu, mieru un visas tās kvalitātes, kurām Ziemassvētkos vajadzētu būt."
Plūmjkrāsa un omulīgais "hygge" dzīvesstils
Runājot par aktualitātēm, dekoratore min omulīgo "hygee" dzīvesstilu, kas nāk no skandināvu valstīm. Tajā ir iekļautas faktūras, tekstūras, adījumi, dabas materiāli, koks, dabas krāsas, dzīvnieku printi, kas kopumā rada mājīguma un siltuma sajūtu. Tāpat šogad aktuāla tendence ir violetie toņi un plūmjkrāsa, kurus var rotaļīgi apspēlēt arī adventes vainagos, Ziemassvētku eglīšu rotājumos un citos dekoros. Tie, kā atklāj dekoratore, nav viņas mīļākie toņi. "Jebkurā krāsā var atrast kādu foršumu, jo stāsts ir par to, kā tu tās saliec kopā," norāda dekoratore.
Ēdienu kalni un dekori
"Lai kā es arī savās mājās pie vecākiem mēģinātu ievīt kaut kādu savu daļu, beigās tas tāpat aprobežojas ar to, ka kaut kur ir jāliek kartupeļi un kaut kur ir jāliek štovēti kāposti, karbonāde, kotlete un marinētais gurķītis, marinētā sēnīte, zirņi, mērcīte, tomātiņi, un beigās tu norausti plecus: "Oh, well" [tulk. – oh, labi]," atzīst dekoratore.
Viņai bieži uzdod jautājumus, kā tad šādas situācijas risināt. Dekoratore šādos gadījumos iesaka novietot papildu galdiņu, uz kura stāv ēdiens, kas ir bufetes tips, kur katrs aiziet un ieliek sev ēdienu. "Nav jāliecas pāri un jāsadedzina ar svecēm piedurknes," piebilst skaistumlietu radītāja. "Dekorēšana nav viegla, bet viss ir atrisināms, jo stāsts ir par to, cik tu pats esi gatavs tam pielāgoties, cik tu to esi gatavs respektēt. Vai tev ir svarīgi ēst un lai tev tas ēdiens ir tuvumā, vai arī tu esi atnācis baudīt". Viņa vēlrez atgādina, ka pie atsevišķa galda var aiziet un ielikt tik daudz ēdiena, cik grib, un tieši šādi "pavelkas" ēšana. "Kā tad ir Ziemassvētkos – parasti visi apsēžas, paēd un, kas tālāk? Ko mēs tagad darīsim? Vēders sāp, viss slikti, bet tā tu paņem savu šķīvīti, aizej pēc kartupeļiem, kāpostiem," stāsta dekoratore. Taujāta, vai latviešiem vajadzētu mācīties dekorēt, viņa norāda, ka drīzāk jāmācās izkāpt no savām ierastajām komforta zonām.
Dekori un mazās lietas, kas rada svētkus
Svētkos nevajadzētu pieturēties tikai pie baltajiem galdautiem, dekoratore iesaka droši eksperimentēt un ļaut vaļu krāsām. "Man, iespējams, balts galdauts ir kaut kāda ekstra, mēs mājās neklājam baltu galdautu, jo mums pārsvarā ir lina galdauti," piebilst dekoratore, "ja tas baltais galdauts ir ļoti liela svētku reize, tad – kāpēc ne?"
Kā iesaka dekoratore, uz galda allaž vienmēr var novietot sveces vai papildu apgaismojumu, kas rada patīkamāku un mājīgāku sajūtu. Tās var būt gan ar aromātiem, gan arī bez. Ja izvēle ir kritusi par labu aromātiskajām, tad der noskaidrot, vai viesiem nav alerģija. Tāpat uz galda eleganti izskatīsies dažādi paaugstinājumi, uz kuriem izkārtoti ēdiena trauki, dekorācijas, puķes vai svečturis. Dekorācijās var izmantot visu ko, tajā skaitā arī piparkūkas. "Šķēršļi ir tikai galvā. Viss pārējais ir brīva iztēle," norāda dekoratore. Taujāta par galda kartēm, viņa atzīst, ka tā drīzāk ir lielo viesību sastāvdaļa, tāpēc mājas svinībās tās drīzāk kalpo kā dizaina detaļa. "Es bieži saku – jā, galda karti vari likt, bet aizmugurē uzraksti, ar ko tev asociējas šis cilvēks vai kāpēc viņš tev ir mīļš, es arī to iesaku kāzās, lai katrs jūtas gaidīts," padomos dalās dekorētāja. Viņa arī atklāj, ka arvien aktuālāka kļūst ēdienkaršu novietošana uz šķīvjiem, kur skaidri redzama mielasta maltīte, kas lieliski noder tiem cilvēkiem, kuri skaita kalorijas.
Ja akurāt neko negribas likt uz galda, dekoratore iesaka izmantot šķīvja vietiņu pie dakšas vai naža, uzrakstīt galda karti vai ļaut vaļu uzrakstiem uz šķīvjiem ar speciālajiem flomāsteriem, piemēram, uz trauka uzrakstīt novēlējumu. "Ir ļoti daudz lietiņu, ko var izdarīt arī bez tā, lai tu aizkrāmētu galdu," norāda Baiba. Viņa rosina idejas smelties internetā.
Padomi svētku sajūtas ienešanai mājoklī
Svētki nav iedomājami bez Ziemassvētku galvenās rotas – eglītes. Kā iesaka dekoratore, ja mājās galīgi nav vietas Ziemassvētku eglītei, tad var vismaz mājokli izrotāt ar priežu vai egļu zariem, kurus arī var starp bļodām uz galda novietot. "Tas ir vienmēr stāsts par to, cik tu daudz vari izdomāt un cik tev daudz pašam tas ir svarīgi, jo es pieļauju, ka varbūt nevajag nevienu apgrūtināt ar dekorācijām uz galda un domāt, kā tur ko iebāzt," prāto Baiba.
Pieklusinātas gaismas radīs mājoklī radīs svinīgāku sajūtu. Tāpat īpašo svētku sajūtu var radīt aromāti, piemēram, Baibas ģimenē vecmamma Ziemassvētku vakarā dedzināja egļu zariņu, kas mājā iedeva īpašo svētku aromātu. Dekoratore arī aicina izmantot kamīnu, ja tāds ir mājoklī, papildināt istabas vai dīvānus ar plediem, jaunām spilvendrānām vai zvēru ādiņām, kā arī var apdzīvot grīdu, ja vien tai nesvilpo cauri aukstums. "Skaidrs, ka eglīte ir jāienes, bet es neesmu par daudzu lietu sanešanu un baigo dekorēšanu, jo tāpat tas viss būs jāvāc nost," atzīst dekoratore. "Man nepatīk īpaši piedomāt par to, ka tagad es dekorēšu māju. Man kaut kā liekas, ka tam jānotiek dabīgi."
"Jebkurā gadījumā – tas nekad nebūs bez darīšanas. Nevar cerēt, ka viss būs forši, ja pats neko nedari. Skaidrs, ka katram svētkos ir jāuzņemas tā iniciatīva, kādam ir jābūt tam, kas to izdomā, novada un pasaka," uzsver Baiba. "Kādam ir jākopj tā tradīcija. Ziemassvētku tradīcija vai svinēšana pati no sevis nevar rasties. Sākumā tie ir vecāki, kas to tur un audzina bērnam, bet tad bērns to turpina tālāk."