Nepērc kaķi maisā! Kas jāizvērtē, pirms iegādājies lauku īpašumu

Būtu jau skaisti, ja pats mājas vizuālais izskats, plašās lauku āres vai iespaidīgais dārzs būtu tie galvenie pavedieni lēmumam par to – iegādāties vai neiegādāties konkrēto īpašumu. Protams, var vadīties arī pēc tā, taču, neizvērtējot citus aspektus, var nopirkt vien ''kaķi maisā'' un pēc tam meklēt pēc padomiem, ar kuru galu lai sāk atjaunošanā. Speciālisti uz šādām situācijām raugās pavisam citādāk, izvērtējot dažādus aspektus, ar kuriem agri vai vēlu nāktos saskarties katram mājas saimniekam. Tad nu arī vaicājam arhitektam Gintam Sūnam, kas tad būtu tie svarīgākie pieturpunkti, izsverot īpašuma vērtību.

Arhitekts uzreiz saka, cik dažādi ir lauku īpašumi, tikpat dažādas būs atjaunošanas vai jaunbūves metodes, tāpēc ne visi ieteikumi derēs katram un noteikti nevajadzētu visu vispārināt. ''Ja ir radusies vēlme dzīvot vai pavadīt brīvdienas laukos, tam ir jāļaujas. Es uzskatu, ka ir jāklausa savai sirdsbalsij, tomēr jāizvērtē visi ieguvumi un trūkumi, dzīvojot laukos. Ja īpašums jau ir noskatīts, pirms iegādes būtu labi uzaicināt arhitektu vai būvinženieri apskatīt ēku. Ar vēsu prātu ir jānovērtē gan ēkas esošais tehniskais stāvoklis, gan jāpārbauda ēkas dokumenti, gan jāizpēta atjaunošanas vai pārbūves iespējas, gan jānovērtē vietas potenciāls un enerģētika. Šāda konsultācija noteikti atmaksāsies un būs mazāk nepatīkamu pārsteigumu pašiem vēlāk,'' rosina Sūna.

Bez tā, ka potenciālais lauku īpašums novērtēts cita acīm, arhitekts Sūna iesaka pēc iespējas detalizētāk izpētīt visu par ēku, tās apkārtni un pat kaimiņiem. Var pat šim procesam pieiet pavisam vienkārši, uz papīra lapas uzrakstot visus plusus, mīnusus, aptuvenās būvniecības izmaksas un laika patēriņu. Skaidrs, ka jebkurš īpašums prasa rūpes un ieguldījumus, viens lielākas, cits mazākas, bet bez tā neiztikt, turklāt pēc iegādes un atjaunošanas darbiem nekas nebeidzas. Arhitekts uzsver, ka dzīve laukos ir ilgtermiņa attiecības, iespējams, pat vairāku paaudžu garumā, tieši tāpēc būtiski izvērtēt dažādus apstākļus.

Ne mazāk svarīga ir vietas enerģētika, āderu tīkls. Iespējams uguns un ūdens āderu tīkls ir ļoti blīvs, un tad var būt grūtības atrast piemērotāko vietu gultas vietām. Starp citu, par āderēm un to ietekmi uz mājas iemītniekiem plašāk lasi šeit.

Ir jānoķer sajūtas, kuras rodas, esot šajā vietā. Jāmēģina vizualizēt, vai spēj vizualizēt sevi, ģimeni, savus radus un draugus konkrētajā lauku sētā, mājā. Jācenšas iztēloties, ko varētu darīt šajā vietā. Ko mājas iekšpusē, ko pagalmā un tuvākajā apkārtnē, konsultē arhitekts.

Pirms iegādāties kāroto lauku īpašumu, arhitekts iesaka katram atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

Ja ar atbildēm pats un jūsu ģimene esat apmierināti, apzināties gan ieguvumus, gan trūkumus, gan grūtības, kas sagaida, tad varat iegādāties noskatīto īpašumu.

Gluži vai žēl, ka nav tādas rokasgrāmatas, kurā būtu viss sīki un smalki aprakstīts par to, kādi darbi jādara, ar ko būs jāsaskaras mājas uzturēšanā pēc pieciem, desmit un divdesmit gadiem? Kā zināt, kādus atjaunošanas darbus māja pieprasīs vēl pēc gadiem un kādi zemūdens akmeņi var nākt paspārnē? Tāpēc, ka atbildes nav tik viennozīmīgas un kategoriskas, arī nav šādas rokasgrāmatas. Arī arhitekts uzsver, ka lauku mājas ir ļoti atšķirīgas. Ir 100 un vairāk gadus vecas ēkas un ir padomju laikos būvētas mājas, turklāt katrai no tām ir savas kaites, līdz ar to, arī risinājumi būs atšķirīgi.

Šajā jomā arhitekts Sūna iesaka sākt ar izpēti un projektēšanu. ''Būvniecības process sākas domās, pēc tam, apsekojot ēku, izpētot konstrukcijas un pārbūves vai atjaunošanas iespējas. Pēc tam ieteicams visu "būvniecību" veikt uz papīra. Vienkāršāk izsakoties – ir jāuzzīmē. Jāveic ēkas plānojuma korekcijas atbilstoši vēlmēm. Labāk visu septiņas reizes nomērīt un tad griezt, un maksimāli daudz pārdomāt bez reālas būvniecības. Tas būs ievērojami lētāk, ātrāk, process būs mazāk sasteigts un iespējami mazāk kļūdainu soļu.

Jāsāk noteikti ar mājas pamatiem, jumtu un nesošajām sienām, konstrukcijām. Ēka ir jāapseko, jāpārliecinās, vai tā ir droša, lai tajā varētu iet iekšā, veiktu darbus. Ja nepieciešams, ir jāveic pagaidu stiprināšana vai daļa ēkas jānojauc. Protams, jāveic būvprojekta saskaņošana. Jebkurai nopietnākai pārbūvei ir nepieciešams mazāks vai lielāks būvprojekts.

Kad ēkas nesošās konstrukcijas ir nostiprinātas un drošas, jāatjauno jumta segums. Bez kārtīga jumta, apdares darbus veikt nevarēs. Pēc tam var secīgi veikt visus pārējos darbus – ievilkt ūdensvadu un kanalizāciju, nomainīt logus, nosiltināt grīdu, veikt elektroinstalācijas darbus, ja nepieciešams, izbūvēt jaunas starpsienas, izveidot apmetumu un veikt gala apdari. Ja mājas nesošās konstrukcijas ir labā stāvoklī, lielākie izdevumi būs izbūvēt visus ēkas ārējos, iekšējos inženiertīklus un apdari,'' detalizēti stāsta arhitekts.

Neskatoties uz tik daudz pozitīviem piemēriem un veiksmes stāstiem, kā atdzimuši dažādi īpašumi, joprojām Latvijā ir daudz pamestu lauku īpašumu. Visbiežāk lauku mājas ir lētākas par pilsētas īpašumiem, un par pieņemamu cenu iespējams iegādāties un iekārtot plašas dzīvošanas un atpūtas telpas, mudina apdomāt lēmumu par īpašuma iegādi ārpus pilsētām Sūna.

''Lauku mājai, manuprāt, ir jābūt laukumu mājai. Ar to es domāju, ka tai ir jābūt gan funkcionāli, gan vizuāli piemērotai, ērtai un iederīgai apkārtnē. Mūsu senči būvēja no vietējiem materiāliem un vietējām būvniecības metodēm. Lauku īpašumiem var novērot spēcīgas reģionālās iezīmes, kas padara šos īpašumus īpašus un atšķirīgus. Atjaunojot vai būvējot no jauna, manuprāt, šos principus vajadzētu ievērot. Tas nekādā ziņā neizslēdz plānot un būvēt laikmetīgu arhitektūru. Vajag ieklausīties, ko apkārtne un esošās ēkas "vēsta", kādus apdares materiālus izmantot. Ne visi mūsdienu materiāli labi iederas un ir piemēroti lauku videi,'' rezumē arhitekts.