Situācija Latvijā tikai pasliktinās. Ekobūvnieks Harijs Tučs par māju siltināšanu

Sarunā ar "Tava Māja" ekobūvnieks dalās savās pārdomās par māju siltināšanu Latvijā, ieskicē lietas, kurām būtu jāpievērš vislielākā uzmanība, izvēloties materiālus, kā arī atklāj, ar ko pats ir siltinājis savu māju.

2016. gadā jūs "Tava Māja" sacījāt, ka situācija ar māju siltināšanu Latvijā ir bēdīga – gan privātmāju, gan daudzdzīvokļu ēku siltināšanas kvalitāte ir ļoti zema. Pagājuši četri gadi. Kāda situācija ir tagad?

Tā ir vēl bēdīgāka, sliktāka, nekā bija. Tās pašas problēmas bija arī pirms simt gadiem. Salīdzinājumam – ja Brīvdabas muzeja koka māja beidz kalpot, tad tā sapūst, šāda māja nepiesārņo apkārtējo vidi. Paliek koki, tie sadalās utt. Savukārt mūsdienās mēs ieviešam daudz un dažādus materiālus, bet neaizdomājamies par to, kas ar tiem notiks pēc 5, 10 vai 20 gadiem. Pirmā un svarīgākā lieta, kad runa ir par ēku siltināšanu, ir tas, cik ilgi materiāls kalpos. Piemēram, ir taču starpība, vai ledusskapis strādā gadu vai desmit gadus. Kuru mēs izvēlamies? Protams, to, kas kalpos visilgāk. Kur ir teikts, ka siltināšanas sistēmas mums ilgi kalpos? Vai mēs visi esam gatavi eksperimentēt ar to? Mums atliks tikai mācīties no citu valstu pieredzes, kā viņiem tas materiāls "uzvedas", kāds ir efekts, pienesums utt. Pats svarīgākais siltināšanas materiālam – kādas būs tā utilizācijas izmaksas. Vai mēs vispār par šādām lietām domājam?

Visticamāk, daudzi par šādām lietām neaizdomājas.

Jā, mēs vienkārši beigās noslīksim šo materiālu atkritumos. Tāpēc primārais, kas jāņem vērā, izvēloties materiālu, – kādas ir šo moderno materiālu utilizācijas izmaksas. Jebkurai mājai sakrāmējam tos siltumizolācijas materiālus, bet kaut kad tas materiāls beigs kalpot. Ko mēs ar to iesāksim? Protams, mēs gribam modernu, siltu un labu māju, bet jāskatās arī uzturēšanas izmaksas, proti, cik ilgi šis materiāls kalpos.

Kā Latvijā uzlabot situāciju ar māju siltināšanu?

Varbūt vajadzētu uztaisīt izglītojošu programmu iedzīvotājiem. Piemēram, nāk rudens – uzreiz medijos varētu palaist atgādinājumu, lai iedzīvotāji pievērš uzmanību tam, kādā stāvoklī ir ēkas logi, durvis, vai mājai nav caurumu, kas notiek ar apkures sistēmu, tādas praktiskas lietas. Vispirms – jānovērtē, kādā stāvoklī ir tā māja. Kāpēc man ieguldīt milzīgas finanses mājā, ja tā ilgi nekalpos? Tie ir nenormāli vējā izmesti līdzekļi. Varbūt labāk atrast citus risinājumus, kur ar mazākiem līdzekļiem var panākt lielāku efektu.

Tātad jūs uzskatāt, ka cilvēki vienkārši ir jāizglīto māju siltināšanā.

Jā, no tās izglītošanas būs lielāks ieguvums, nekā mēs vienā vai otrā mājā iegrūžam tūkstošus, kā rezultātā sanāk tikai izmesta nauda. Ir jādomā ilgtermiņā. Tā būs tāda ilgtermiņa domāšana. Jāizglīto par utilizāciju, ēkas uzturēšanu. Tāpat jāizglīto par to, kā cilvēki bez lieliem ieguldījumiem var panākt līdzīgu efektu. Šobrīd bieži vien tās mājas, kuras esam pārveidojuši un sasiltinājuši, nav pareizi uztaisītas. Cilvēks mēģina ziemas laikā logus vērt vaļā, jo gaiss mājā ir par sausu, siltināšanas dēļ notiek visādas citādas nejēdzības.