Procesors, operatīvā atmiņa, brīvā vieta cietajā diskā, videokarte
Salīdzināt mūsdienu klēpjdatoru tehniskos raksturlielumus ir ļoti grūti, bet vairumā gadījumu – arī nevajadzīgi. Lūk, kas jums jāzina par šo sarežģīto sfēru!
Datu procesora (CPU) gadījumā viss ir vienkārši – jo lielāka takts frekvence gigahercos un jo vairāk procesora kodolu, jo tas būs ātrdarbīgāks, dārgāks un darba spējīgāks ilgākā termiņā (tā būs taisnība 95% gadījumu).
Tomēr arī takts frekvencei un kodolu skaitam nozīmē ir tikai tad, ja plānojat nodarboties ar foto vai video apstrādi vai arī spēlēt datorspēles. Visiem pārējiem gadījumiem, arī augstas izšķirtspējas filmu skatīšanai pietiks ar jebkuru vienkārši jaunākās paaudzes procesoru.
Operatīvā atmiņa (RAM) mūsdienu klēpjdatoros ir no 2 līdz 16 gigabaitiem, bet retajam pat 32 GB. Vairāk nekā 8 GB vajag tikai tiem, kuri nodarbosies ar video apstrādi, modernām datorspēlēm vai ko tikpat resursus prasīgu. Tomēr mazāk par 4 GB nebūtu ieteicams, pat tiem, kuri pamatā izmanto tikai interneta pārlūku.
Brīvā vieta cietajā diskā tiek mērīta gigabaitos vai pat terabaitos. Ja neaizraujaties ar filmu kolekcionēšanu vai video montāžu, tad viens terabaits (1000 GB) būs atliku likām. Mazāk par 500 GB nebūtu ieteicams, ja šo klēpjdatoru izmantojat kā savu galveno datoru. Ņemiet vērā, ka dārgākie klēpjdatori izmanto nevis mehānisko cieto disku – ar diskiem un lasāmo adatiņu – bet gan zibatmiņas (SSD vai M.2 atkarībā no specifikācijas). Ar zibatmiņu mehāniskā cietā diska vietā dators darbojas jūtami žiglāk.
Atšķirībā no stacionārajiem datoriem atsevišķa videokarte klēpjdatorā ne vienmēr ir vai ir vajadzīga. Pamatā visiem mūsdienu klēpjdatoriem – vai tas ir lētā, vai dārgā gala – ir jau datu procesorā iebūvētais grafiskais procesors. Atsevišķa videokarte ir tikai dārgajiem klēpjdatoriem (no 1000 eiro), kuri pozicionēti datorspēļu cienītājiem.
