No jūras dzimusī Malta – majestātiskas klintis, kaktusu liķieris un sāls

Pateicoties "airBaltic" uzaicinājumam, maija vidū pāris dienas pavadīju saules salā. Šādi to dēvē, jo ēkas būvētas no dzeltena kaļķakmens un pilsētas izskatās saulainas arī mākoņainās dienās. Maltu salīdzina ar sievieti mainīgo laikapstākļu dēļ – desmit minūšu laikā var karsēt saule, gāzt lietus un aurot vējš. Pārbaudīju to uz savas ādas un dzirdēju apliecinājumu arī šī gada Maltas Eirovīzijas dziesmā, kurā bija teksts "I can change like a weather" ("Es varu mainīties kā laikapstākļi"). Pirms nedēļas no Āfrikas krastiem vējš bija atnesis smilšu vētru, bet manas viesošanās laikā no Eiropas pūta kārtīgs ziemelis, tāpēc nebiju pārsteigta, ka kopā ar suvenīriem mājās pārvedu saaukstēšanos.

Tādas īstas ziemas Maltā nemaz nav, vārds "sniegs" maltiešu valodā parādījies vien pirms gadiem desmit. Tomēr labāk izvairīties no februāra un augusta, kas ir aukstākais un karstākais mēnesis gadā. Trīsarpus stundu laikā nonākt valstī, kur nevajag vilnas cimdus un peldēties, ja labi grib, var cauru gadu, nav peļama ideja.

Gide iesaka turēt acis vaļā, jo labāku precinieku par maltieti neatrast, gribas ticēt – gredzens viņas pirkstā esot jau 17 gadus. Tā kā līdz 2011. gadam šķiršanās šajā valstī bija aizliegta, puiši attiecībās ielaižoties nopietnu nolūku vadīti. Vienīgās aušības var manīt uz ceļiem, jo vietējie brauc visai pārgalvīgi. Turklāt pa kreiso pusi, tādēļ sapnis par skūtera īri izčib ātri vien. Nav ko skumt, Maltā līdz visiem apskates objektiem var ērti nokļūt ar sabiedrisko transportu un mierīgu sirdi pielocīt pilnu tašu ar suvenīriem – jūras sāli, vīnu, kaperiem un rokām darinātām mežģīnēm.

Ziemeļu pusē netālu viena no otras ir trīs zeltainu smilšu pludmales – "Golden Bay", "Ghajn Tuffieha" un "Gnejna". Pludmales Maltā nav uz katra stūra, tādēļ rēķinies, ka priekšā būs jau citi saules vannu baudītāji. Gaišās pludmales ieskauj varenas klintis, tādēļ pelde tur priecēs arī acis. Šīs pludmales ir arī iecienītas vietas piknikiem, bet tieši "Gnejna" drīkstot arī izmesties pavisam plikās miesās.

Pludmalēs neapniks vairākas dienas no vietas, jo tur piedāvā kajaku, SUP dēļu un ūdensslēpju nomu. Pēc sauļošanās un snorkelēšanas var pakāpties augstāk un sagaidīt košu saulrietu. Vienīgi nepārvērtē savas peldēšanas prasmes, jo jūrā ir spēcīgas straumes.

Lielākā Gozo pilsēta apveltīta ar diviem nosaukumiem – "Rabat" un "Victoria". Staigājot gar vecpilsētas mūriem, acīgākie var mēģināt saskatīt Sicīlijas krastus. Maltā ir 365 baznīcas, tādēļ jāieskatās arī kādā no tām, piemēram, krāšņajā Sv. Georgija bazilikā, kas ir pašā vecpilsētas sirdī.

Atceroties Homēra darbus, vērts aplūkot Kalipso alu, kur nimfa septiņus gadus ieslodzījumā turējusi pavedināto Odiseju. Senāk ala bijusi pieejama tūristiem, bet drošības apsvērumu dēļ to šobrīd var apskatīt tikai no augšas. Toties no skatu platformas paveras skats uz sarkano smilšu pludmali. Gozo sala ir iecienīta kā koncertu un festivālu vieta, pasākumu programmai ērti sekot līdzi šajā lapā.

Skumjām par zudušo te nav vietas, jo Gozo tulkojumā nozīmē "prieks". Un var doties uz "Xerri's Grotto" – alu, ko 1923. gadā atklāja, rokot aku. Nokāpjot pa šaurām spirālveida kāpnēm, astoņu metru dziļumā atklājas ala ar stalaktītiem un stalagmītiem, kas atgādina pūķus, ziloņus un ziedus.

Pie Dingli ciemata atrodas augstākais punkts Maltā – Dingli klintis, kas slejas 253 metrus v.j.l. Skats no mazās Marijas Magdalēnas kapelas ir elpu aizraujošs, īpaši šo vietu esot iecienījuši mīlnieki saulrietu stundā. Klintis atrodas Maltas rietumu pusē, tādēļ arī košās bumbas ieripošana zilajā Vidusjūrā vienkārši jāredz savām acīm. Pēcpusdienā tur satikām tikai divus kungus ar suņuku, kas labprāt ļāvās iemūžināšanai.

No klints virsotnes paveras skats uz piecus kilometrus garo, neapdzīvoto Filfla salu. Otrā pasaules kara laikā britu lidmašīnas izmantoja šo salu kā mērķi, treniņos uz tās metot bumbas, tādēļ sala esot ievērojami sarukusi izmērā. Tur joprojām esot nesprāguši lādiņi, tādēļ uz savu galvu tur doties nedrīkst, turklāt pietuvoties nedrīkst arī ar laivu. Īpašas atļaujas saņem tikai zinātnieki, kuri Filfla salā pēta floru un faunu. Vietējie gan jokojot, ka gan jau valdības pārstāvji tur audzējot marihuānu, tādēļ tāda noslēpumainība.

Netālu atrodas "San Anton" pils dārzi, kur 17. gadsimtā dzīvojuši bruņinieki. Lai viņus izklaidētu, no citām zemēm vesti dažādi dzīvnieki, ko viņiem medīt. Visticamāk, ka tieši šādā veidā Maltā nonācis vienīgais savvaļā sastopamais dzīvnieks – trusis.

Spilgtu kadru mednieki nedrīkst laist garām zvejnieku ciemata apmeklējumu, kur ūdens nosēts ar raibām laivām, kafejnīcās šķind galda piederumi un pāris runči gaida lielo lomu. Krastmalā uzstādīts pat piemineklis zvejniekam, kurš plecā nes grozu ar zivīm, bet priekšā sēž kaķis. Svētdienās tur ir plašs zivju tirgus un suvenīri ir ievērojami lētāki nekā citviet salā.

No Maltas braucu prom ar domu, ka tik daudz kas vēl palika neapskatīts – akvārijs, Ghadira dabas rezervāts un zilā lagūna Kamino salā. Tik daudz vietējā vīna nenogaršots, slavenajām ballīšu pilsētām arī pabraukts garām. Par pārgājienu takām un klintīs kāpšanu nemaz nerunāsim, ar četrām dienām Maltā ir par maz. Nāksies braukt vēlreiz!