Septiņi iemesli, kāpēc kaut reizi dzīvē doties uz Spāniju

Ņemot katru atsevišķi, rakstā minētos iemeslus var piedēvēt arī citām valstīm, taču visi kopā tie parāda Spānijas unikālo pusi.

Saule te ir absolūtā topā – kā raksta "The Telegraph", šīs zemes dienvidu daļā saule pie debesīm gozējas teju vai pat 300 dienas gadā. Jāpiebilst gan, ka ziema arī šeit iestājas, kad termometra stabiņš atsevišķās vietās (ziemeļu pilsētas) ir pie nulles grādu atzīmes, taču šāda temperatūra nepieturas ilgstoši un "mazie plusi" jau drīz ir atpakaļ. Tāpat jāteic, ka ziemeļu daļā arī lietus ir biežāks viesis, taču to nevar salīdzināt ar lietavām, kādas rudenī ir normāla parādība Latvijas platuma grādos.

Lielākoties tomēr var teikt, ka šī ir saules pielieta valsts, kurā dominē pavasaris un vasara. Piemēram, septembrī un oktobrī visi vēl staigā šortos un kleitās, džemperus un jakas noliekot kādā tālākā stūrī vai izņemot tad, kad plānots doties nakts pasākumu virzienā.

Runājot par Spāniju, parasti tiek minētas lielās pilsētas, piemēram, Madride, Valensija, Barselona, un, protams, ne velti. Arābu pilis un kultūras mantojums, kas Eiropā sastopams vien atsevišķās Vidusjūras salās un Pireneju pussalā, bet Spānijā plaši pārstāvēts Seviļā un Granādā, noteikti ir jāredz. Tas pats sakāms par Antonio Gaudi arhitektūras brīnumiem, taču arī šeit ir apslēptie dārgumi apburošu mazpilsētu veidolos. Viena no tām ir Albarasina, kas atrodas Spānijas centrālās daļas austrumos un kurai raksturīgi viduslaiku mūri un vēsturiskas koka mājas, kas apdarinātas sārtos toņos.

Nevar nepieminēt arī mazo pilsētiņu Olite, kas lepojas ar gleznainām ainavām, vīna darināšanu un iespaidīgo pili, vai Ovjedo, kas ir Astrūrijas apgabala centrālā pilsēta. Starp citu, Astūrija ir zaļākais reģions Spānijā, kurā atrodas gan "Picos de Europa", kas ir viena no ainaviskākajām vietām Spānijas ziemeļos, kurp doties garākos pārgājienos, gan arī tiek ražoti populāri sieri un dzērieni, kurus iespējams baudīt lielajās pilsētās.

Lai nu kā – apskates vērtas vietas ir kā populārajās, tā arī mazajās pilsētās, taču lielā mērā tava izvēle būs atkarīga no tā, vai Spāniju apmeklēsi pirmo reizi. Ja šajā zemē jau esi pabijis, noteikti izmanto iespēju doties aiz lielo pilsētu māju mūriem un iepazīt daudzveidīgo arhiktektūru un vēsturi arī citās vietās. Plānojot brīvdienas, tev var noderēt šis ceļvedis, kurā apkopoti gan ceļojuma stāsti, gan arī maršruti dažādām gaumēm.

Gan Spānijas ziemeļu, gan arī dienvidu daļā ir apburošas pludmales, kurās ķert viļņus un iedegumu (kopējais krasta līnijas garums ir apmēram pieci tūkstoši kilometru), taču šajā valstī atrodas arī viena no neparastākajām pludmalēm pasaulē. Gulpijuri (Gulpiyuri) pludmale meklējama vietā ar nosaukumu Janes (Llanes), un tās savdabīgums slēpjas izmēros – tā ir vien 48 metrus īsa.

Iespējams, kāds teiks, ka tā taču nemaz nav pludmale, jo tūristu atzītākajās parasti pat galu nevar redzēt, taču tā ir īpaša, jo izveidojusies kā "iekšzemes pludmale", kuru ierobežo dažādi zaļie augi un kaļķakmens klints. Taču tā saucama par jūras pludmali, jo caur klinšu labirintiem un alām tā tiešām savienota ar Kantabrijas jūru, kas atrodas vien 100 metru attālumā.

Tāpat Spānija var lepoties ar labāko pludmali Eiropā – tā ir Konča (Playa de la Concha) Sansebastjanā (redzama attēlā). Ik gadu ceļojumu portals "Trip Advisor" apkopo ceļotāju atsauksmes, un tieši Spānijas piekrasti tūristi nosaukuši par to, kuru noteikti jāapmeklē 2018. gadā. Pludmales pievienotā vērtība ir Santa Klāras sala, kas atrodas turpat netālu līcī. Ar ko vēl īpaša šī pludmale, lūko šajā rakstā.

Kad runa ir par spāņu virtuvi, paelja ir ēdiens numur viens, kas ienāk prātā. Tādas paeljas, kā to pazīstam mūsdienās, izcelsme meklējama 19. gadsimta Valensijā, un tas ir tipisks šī reģiona ēdiens. To gatavo no īsgraudu baltajiem rīsiem, vistas vai truša gaļas, reizēm gliemežiem, sviesta pupiņām, artišokiem, tomātiem u.c. Populāra ir arī jauktā paelja un jūras velšu paelja. Tāpat ir arī īpaši ēdieni konkrētiem reģioniem, piemēram, gaspačo zupa un asie astoņkāju gabaliņi.

Starp citu, Spānijā ir pilnībā pieņemts, ka, pasūtot ēdienu vai dzērienu, saņemsi papildus uzkodas bez maksas – šis ir populārs uzmanības apliecinājums no īpašnieku puses. Tāpat svaigu augļu un dārzeņu veikali šeit ir vairāk nekā saprašanas, reizēm pat vairāki viens otram blakus.

Īsti gardumi ir arī populārās tapas, kuras pagatavojamas dažādās variācijās un nogaršojamas teju visos restorānos. Tāpat ir arī īpaši tapu bāri. No saldumiem populārākie ir čurros cepumi – tos var ēst gan pildītus, gan iemērcot kausētajā šokolādē.

Esot Spānijā, noteikti gribēsies kādu čurros aizvest arī uz mājām. Šajā "Tasty" rakstā minēts, kā soli pa solim tp pagatavot mājās arī pēc ceļojuma, bet te lasi par vēl citiem spāņu virtuves gardajiem ēdieniem.

Izdzirdot tādu vietu nosaukumus kā Ibiza un Maljora, prātā nāk vētrainas ballītes, dejas pludmalē līdz rīta gaismai un kārtīga adrenalīna deva. Melots tas nav – abās iepriekšminētajās salās trakulīgu atpūtu atradīs itin visi tīkotāji (vienas no skaistākajām Ibizas pludmalēm ir Es Portitxol, Cala D'Hort, Pou des Lleó, Cala Conte un Cala Tarida), bet tas šajās Spānijai piederošajās salās nav viss.

Piemēram, starp vārdiem "Ibiza" un "mūsdienu māksla" ir liekama vienādības zīme, jo vairāku vietējo mākslinieku darbība ir ļoti augstu vērtējama. Tāpat visa gada garumā Ibizā notiek dažādas mākslas izstādes un kultūras pasākumi (plašāk par Ibizu lasi te). Turpretī Maljorkā aktīvā atpūta teju vai sagaidīs ar atvērtām rokām. Par apburošiem dārziem, svētnīcām un vēsturiskām mājām, kas ir apmeklējuma vērtas, lasi šeit.

Taču raiba naktsdzīve rodama arī lielajās pilsētās, piemēram, vienā no apmaiņas programmas "Erasmus" galvenajām vietām – Valensijā. Populārākā studentu iela ir "Blasco Ibanez", kuras visā garumā un tuvumā ir dažādi bāri, pasēdēšanas vietas un klubi. Kāda bija latviešu studentes pieredze apmaiņas programmā šajā pilsētā un kurp Spānijā viņa iesaka doties, lūko šajā rakstā.

Dzīvesstils Spānijā ir pavisam "tranquilo" jeb mierīgs. Cilvēki šeit prot veltīt laiku sev gan darba dienās, gan brīvdienās, piemēram, daudzi kaut tikai uz 10 minūtēm piestāj kafejnīcā, lai izdzertu tasīti mazas kafijas un dotos tālāk savās gaitās – tas ir neatņemams dienas rituāls.

Problēma tūristu un vietējo saziņā var būt valodas barjera, īpaši ziemeļu pilsētās, kur angļu valodā runā vien retais. Skaidrības labad gan jāpiebilst – spāņi ir ļoti draudzīgi un komunikabli, viņi centīsies palīdzēt un saprast tevi arī ar zīmju palīdzību vai uzmeklēs kādu, kas varētu palīdzēt tev saprotamā valodā. Tāpat viņi novērtēs tavu centību sasveicināties vai veikalā pasūtīt 200 gramus desas spāņu valodā arī tad, ja izruna būs galīgi greiza.

Rēķinies ar to, ka Spānijā, īpaši Andalūzijā, cilvēkiem tīk rotāt savu māju palodzes un sienas ar ziedu rotām, saglabājot dienvidniecisko atmosfēru.

Šajā rakstā lasāms latviešu ceļotājas pieredzes stāsts – viņa apkopotie deviņi fakti par spāņu dzīvesstilu.

Rakstā izmantota informācija no "Culture Trip", "The Telegraph" un "Huffington Post".