Pamatīgi un mūžīgi: 10 apskates vērti Latvijas dižakmeņi

Vizlas dižakmens atrodas Virešu pagastā, Apes novadā. To var sameklēt Vizlas upītes ielejā, netālu no tās ietekas Gaujā. Savu izmēru dēļ šis dižakmens tiek uzskatīts par lielāko Ziemeļaustrumu Vidzemē – tā apkārtmērs ir 15 metri. Akmens sniedzas 3,4 metru augstumā, ir sešus metrus garš un 3,7 metrus plats. Akmens tilpums ir apmēram 35 kubikmetri.

No akmens upes pusē ir nošķēlusies apmēram sešu kubikmetru liela atlūza, līdz ar to akmens ir divdaļīgs. Tas tiek saukts arī par Vizlas Lielo akmeni, kā arī tuvējo māju vārdā – par Žākļu dižakmeni. Savukārt Velnakmens vārdu tas ieguvis no teikas, kura stāsta par pašu nelabo, kas akmenī esot iebēdzis, slēpdamies no Pērkona dusmām.

Akmens iekļauts Vizlas dabas takā kā nozīmīgākais tās objekts. Divus kilometrus garā vienvirziena taka ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja". Tā sākas pie senā arkveidīgā dolomīta mūra tiltiņa pār Vizlu un ved gar upes labo krastu.

Takas tālākajā punktā – piektajā kilometrā atrodas Spuņņu akmens. Tas ir dižakmens un atrodas Abavas pietekā – Viesatas upē. Zinātnieki uzskata, ka pelēko akmeni atnesuši ledāji. Akmens sniedzas aptuveni divu metru augstumā, un cik garš, tik arī plats, proti, 4,7 metri. Veiklākie uz tā var arī uzrāpties!

Takas garums ir 11 kilometri, bet var izvēlēties mērot tikai daļu takas, jo paralēli atrodami arī īsāki atpakaļceļa maršruti. Tieši tāpēc šis būs lielisks variants ģimeniskam pārgājienam. Vairāk par taku lasi šeit.

Ja, sekojot norādei, dosies pa līkumaino taciņu, kas ved gar mežainā pakalna kanti uz Dzelzāmura dižakmeni, jau pavisam drīz ieraudzīsi pasakainu meža ainavu ar nelielo Karogupīti. Tās līkloču krastos aug papardes un vērojami bebru nedarbi. Pēc neliela gabaliņa atrodas arī pats akmens, kas, šķiet, kādu spēku ietekmē, ripojot no kalna, apstājies pusceļā.

Akmens virszemes daļā ir cilvēka augumā un tiešām pamatīgs. Uz tā var uzkāpt un arī nofotografēties. Informācijas stendā teikts, ka akmens ir 3,4 metrus garš, 2,1 metru plats, 2,75 metrus augsts, bet tā apkārtmērs ir 9,2 metri.

Milzenis ir 10,5 metrus garš, bet tā apkārtmērs ir 31,1 metri. Akmens sānos 1938. gadā iekalti trīs pakāpieni – ikviens var uzkāpt milža mugurā un sajust tā varenumu. Akmens apvīts ar vairākām teiksmām, kas stāstītas no paaudzes paaudzē. Tajās visās akmens izcelsme saistīta ar pašu nelabo.

Raugi, reiz velnam esot uznākusi liela skaudība par Daugavas vareno tecējumu. Viņš nolēmis reiz tam darīt galu un aizbērt Daugavu visā Latvijas zemē. Kaut kur ziemeļos viņš pagrābis velnišķīgi retu sietu ar akmeņiem un traucies uz Daugavu. Netālu no Daugavas attapies, ka visi akmeņi jau izbiruši Latvijas ziemeļos, izņemot vienu milzeni, kas nav varējis izkrist caur reto sietu. Nu dusmās grūdis laukā arī to. Tas nokritis Nīcgaļu purvā.

Zinātnieki gan lēš, ka vairākus miljonus gadu senais milzenis Latvijā šļūdoņa laikā nonācis no Somijas. Ļaudis to esot uzgājuši tikai 19. gadsimta pirmajā pusē, kad Latgalei tuvojies Napoleona karaspēks. Līdzās akmenim ierīkota jauka atpūta vieta, kur var veldzēties, pūtinot kājas un baudot meža klusumu un klusās koku šalkas.

Rogāļu dižakmens ir ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, kas atrodas Kūku pagastā Jēkabpils pusē. Akmens šurp savulaik atceļojis no Karēlijas zemes šauruma.

Lai arī Rogāļu akmens nav pašu dižāko Latvijas akmeņu desmitniekā, tas ir visai iespaidīgs. Tas ir 6,5 metrus garš, 4,6 metrus plats un 3,7 metrus augsts. Tā apkārtmērs stiepjas nepilnu 19 metru garumā, savukārt tilpums mērāms 40 kubikmetros. Akmens nav gluds, bet ar izteiktu reljefu.

Iespaidīgais dabas piemineklis atrodams, dodoties pastaigā pa dabas taku, kas ved pa Rogāļu gravu. Tas atrodas aptuveni netālu no tur plūstošās upītes ietekas Daugavā. Tur akmens ērti iekārtojies blakus tiltiņam, kas ļauj šo varenumu aplūkot no visām pusēm. Vairāk lasi te.

Tā apkārtmēri ir gana lieli. Akmens sniedzas 2,5 metru augstumā, 5,3 metru garumā un sasniedz pat 3,7 metru platumu, iegūstot 25 kubikmetru tilpumu. Pie akmens no neliela smilšakmens atseguma izplūst spēcīgs avots, bet blakus atrodas skaists tiltiņš. Nostājoties pie šāda milzeņa, cilvēks nudien var sajusties pavisam mazs un niecīgs.

Pie varenā milzeņa var nonākt, dodoties skaistā pastaigā pa 3,6 kilometrus garo Kubeseles dabas taku, kas sākas un beidzas pie Krimuldas evaņģēliski luteriskās baznīcas. Vairāk lasi te.

Tas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, kur Kujas upes krastā akmens ir visai noderīgs. Vietējie iedzīvotāji pār upi izveidojuši tiltu, kuram Velna Skroderis kalpo par balstu. Tā apkārtmērs ir 20,2 metri, akmens stiepjas 4,15 metru augstumā, bet tā tilpums – apmēram 100 kubikmetri. Dižakmens balstās uz citiem, mazākiem akmeņiem, tāpēc Velna Skroderi iespējams aplūkot visā varenībā.

Kā stāsta sena teika, reiz velns sanīdies ar Dievu, tāpēc vēlējies tam ieriebt un aizbērt Aivieksti. Kāpjot pār Kujas upi, velnam pārplīsušas ūzas. Šis apsēdies uz lielā akmens salāpīt caurumu, bet tikko ticis ar lāpīšanu galā, tā Kujas otrā krastā iedziedājies gailis. Velnam atlicis tikai mukt, cik spēdams, bet akmens palicis krastā un, pateicoties šim atgadījumam, ieguvis šādu nosaukumu. Vairāk lasi te.

Tā apkārtmērs ir 19 metri, bet akmens garums 6,1 metrs. Dižakmens ir sešus metrus plats un stiepjas 4,6 metru augstumā. Agrāk akmens atradies uz saliņas, bet tagad daļa jau ir zem ūdens kārtas, tāpēc no krasta cilvēkam redzami vien nedaudz vairāk nekā trīs metri tā varenības. Radžu akmens tilpums – virs 100 kubikmetriem. Vairāk lasi te.

Akmens apkārtmērs ir 26 metri. Tas ir 7,35 metrus garš un septiņus metrus plats. Tigaļu milzakmens slejas 3,4 metru augstumā un tā virszemes tilpums – 80 kubikmetri. Akmens laika gaitā daudz cietis un senāk postīts, tāpēc tas ir neregulārs un šķautņains. Vairāk lasi te.

Dižakmens atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā, netālu no "Ābeļu" mājām – 100 metru attālumā uz dienvidiem no ceļa uz "Ābeļu" mājām.Tā garums ir 8,6 metri, platums – 5,8 metri, bet augstums – 2,3 metri.

Akmens atrašanās vietu apzinājuši arī "slēpņotāji" jeb pasaulē izplatītās GPS spēles "Geocatching" spēlētāji – "dārgumu" slēpēji un meklētāji. Vairāk lasi te.