Līdzšinējie darba vides organizēšanas modeļi "smaržo" pēc autora valsts, proti, tajos jūtamas valsts, no kuras nācis konkrētā modeļa autors, vērtības un tradīcijas, saka uzņēmumu un organizāciju pētnieks profesors Fons Trompenārs. Viņaprāt, pasaulē plaši izmantotie darba vides organizēšanas modeļi ir pilni ar aizspriedumiem un neder modernajā pasaulē, kur darba vidē saduras vecuma, kultūras, reliģijas un rases jautājumi.
Fons Trompenārs (pilnajā vārdā Alfonss) dzimis 1953. gadā Amsterdamā un šobrīd strādā kā organizāciju teorētiķis un vadības konsultants, viņš ir sarakstījis vairākas grāmatas biznesa ētikas jomā. Viņš arī izstrādājis Trompenāra nacionālo kultūru atšķirību modeli, kas, kā uzskata autors, ļauj uzņēmumiem daudz labāk izmantot savu darbinieku dažādību. Profesors viesojās Rīgā jūnija sākumā vadītāju konferencē "EBIT".
Viņš intervijā "Delfi Bizness" uzsver, ka populārā dažādības iekļaušanas tēma, ko pēdējos gados Latvijā plaši apspriež dzimumu līdztiesības jomā, bet citviet pasaulē, runājot par dažādas etniskās un reliģiskās izcelsmes jautājumu, nav jācilā tikai tāpēc, "lai tā būtu". Viņš ar saviem pētījumiem un konsultācijām cenšas atrast tam praktisku pielietojumu, kas palīdzētu uzņēmumiem pelnīt un augt.
Multikulturālā Amsterdama
Trompenārs neslēpj, ka viņa pieejas pamatā ir pārmaiņas, kuras pieredzējusi Nīderlande, tostarp Amsterdama. Proti, pagājušā gadsimta beigās un šī sākumā pilsētā, kā jau daudzviet Rietumeiropā, ieceļoja daudz iebraucēju no citām valstīm un kontinentiem. Amsterdamā dzīvo vairāk nekā 180 nacionalitāšu cilvēki. Apmēram piektā daļa no visiem tur dzīvojošajiem ir iebraucēji, liecina pašas pilsētas publicētie dati.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!