"Demogrāfija rāda, ka būs vairāk pensionāru un mazāk nodokļu maksātāju," saka finanšu eksperts Toms Kreicbergs, piebilstot, ka uz papīra var uzrakstīt jebkādu jaudu un jebkādus solījumus, bet realitātē, kad pienāks laiks nākotnes pensijām, politiķi teiks, ka naudas nav. Vairāk, ko eksperti domā par izmaiņām un ko darīt, ja zudusi ticība pensiju sistēmai, uzzini "Nākotnes kapitālā"!
Latvijas pensiju sistēma ir sadalīta trijos līmeņos:
Pensiju 1. līmenī iesaistās visi sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji, un tas ir obligāts.
Daļa sociālo iemaksu tiek novirzītas pensiju 2. līmenī, un šos līdzekļus kontrolē kāds no pārvaldniekiem, kas tos iegulda finanšu tirgos, lai gūtu pēc iespējas lielāku peļņu uzkrājējam.
Papildu tam ir pieejams arī 3. līmenis, kas ir brīvprātīgs, bet darbojas līdzīgi kā 2. līmenis – to pārvalda kāda licencēta iestāde, kas, naudu ieguldot tirgos, cer to pavairot.
To kāda proporcija no sociālajām iemaksām nonāk 1. līmenī un kāda 2. līmenī regulē likums. Taču šogad, lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto kritumu budžeta ieņēmumos, valdība piedāvājusi viena procentpunkta iemaksas pārnese no 2. līmeņa uz 1. līmeni.
Demagoģija
Šo ideju skarbi kritizējusi virkne finanšu ekspertu un nozares profesionāļu. Šķietami arī vismaz daļas sabiedrības ir noraizējusies, jo iniciativu ar mudinājumu politiķiem apdomāties, vien diennakts laikā parakstīja desmit tūkstoši iedzīvotāju.
Visvairāk kaitina demagoģija un puspatiesības no valsts pārvaldes, kurai būtu jāsaprot realitāti, saka finanšu programmas "Neatkarīgais" vadītājs Toms Kreicbergs, atbildot uz "Nākotnes kapitāla" vadītāju jautājumu, ko viņš domā par izmaiņām.
"Pensiju 1. līmenim nav tādas lietas kā jaudas," saka Kreicbergs, atsaucoties uz publiski izskanējušo, ka procenta pārvietošana uz 1. līmeni būs pat izdevīgāka, jo valsts dažos gados ar indeksāciju izmaksā vairāk nekā uzkrāj 2. līmenis. Tomēr eksperts pasvītro, ka šajā līmenī nekas netiek uzkrāts. Viņš atgādina, ka valsts šo līmeni izmaksā, balstoties uz savām finanšu iespējām. "Demogrāfija rāda, ka būs vairāk pensionāru un mazāk nodokļu maksātāju," saka Kreicbergs, piebilstot, ka uz papīra var uzrakstīt jebkādu jaudu un jebkādus solījumus.
Vairāk par pensiju sistēmu un problēmām, ko nes izmaiņas, uzzini raidījumā!
2021. gadā Konstantīns Kuzikovs sāka investēt 50 eiro nedēļā. Mērķis ir desmit gadu laikā sasniegt kapitāla vērtību 36 000 eiro. Sākot no 2022. gada janvāra, Raivis Vilūns ir sācis investēt ienesīgākos, bet arī riskantākos finanšu instrumentos. 2023. gadā investoriem pievienojās "SEB Roboinvestora" portfelis, kas veic automatizētus ieguldījumus pasaules ETF. Raidījumā abi investori tiekas gan ar ekspertiem, gan amatieriem, lai saprastu, kur un kā tad labāk ir veidot savu nākotnes kapitālu!
Raidījums tapis sadarbībā ar "SEB Roboinvestoru"!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!