Pēdējie pieci gadi pasaulē aizvadīti konstantā nepatīkamu pārsteigumu mutulī – pandēmija, karš, inflācija, procentu likmju kāpumi un mazākas ar to saistītas ķibeles. Baltijas finanšu vērotāji atzīst, ka tas viss atstājis nospiedumu. Tomēr, kā raidījumā "Nākotnes kapitāls" iezīmēja eksperti no visām trim valstīm, viss nav tik slikti. Lai gan "MSCI World" indeksā esat turpat, kur augsta riska valstis, piemēram, Šrilanka, spožā nākotne ir iespējama.
Ja 2021. gadā Baltijas tirgi pieredzēja strauju kāpumu, tad, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, reģions kļuva par riskantu investīciju objektu. Šogad, inflācijai bremzējoties, arī visu trīs valstu ekonomikas sākušas mazliet buksēt. Līderiem igauņiem klājies vissliktāk, bet lietuvieši šķietami situāciju pārdzīvo vieglāk. Par aizvadīto gadu un kursu, kādu baltiešiem izvēlēties, ceturtdien, 7. novembrī, konferencē "Baltic Capital Markets" diskutēs prominenti tirgus eksperti.
Šeit var izlasīt par pērn konferencē spriesto: Ir, kur augt, un maza valsts nav šķērslis. Atskats uz Baltijas kapitāltirgus konferenci.
Savukārt raidījumā tagadni nu nākotni iezīmēja "Signet Bank" vadītājs Roberts Idelsons, Tallinas biržas vadītājs Kārels Ots un investīciju pārvaldes uzņēmuma "Milvas" partneris Tautvīds Marculaits.
Lietuvieši apsteidz latviešus un igauņus
Skatoties uz akciju tirgu un, kā raidījumā minēja eksperti, arī uz ekonomiskajām aktivitātēm, šobrīd Lietuva ir veiksmīgākā no trim Baltijas valstīm.
Tam piekrīt arī Marculaits. Viņš, atbildot uz Kuzikova jautājumu, gan saka: "Mūsu vietējā birža un vietējie indeksi nav labi indikatori, lai spriestu par ekonomiku." Viņaprāt, latviešiem un igauņiem šajā ziņā nav paveicies, jo dažu uzņēmumu akciju vērtības kritums krasi ietekmē biržas kopējo ainu. Taču viņš piekrīt, ka ekonomikai ir klājies tīri labi, jo tā bijusi diversificēta un ir vairāki vienradži (uzņēmumi, kuru vērtība pārsniedz miljardu dolāru, – red.), kas palīdzējuši uzturēt kaut nelielu, bet ekonomikas izaugsmi.
Savukārt, vēršot skatu uz otru Latvijas kaimiņu – Igauniju, kā atzīst Tallinas biržas vadītājs Ots, politiskie lēmumi ir visai negatīvi atspēlējušies uz valsts ekonomisko jaudu. Bet, runājot tieši par akciju tirgu, viņš atgādina, ka Baltijas tirgu kopumā lielā mērā ietekmē tieši igauņu privātie investori. Tie veidojot 60–65% no visa tirgus. Un privātie investori ir ļoti jutīgi pret ekonomikas svārstībām un neskaidrību par nākotni.
"Mēs pēdējos četrus gadus neesam redzējuši neko citu kā vien neskaidrību. [..] Es domāju, ka it īpaši jaunieši desmit reižu apdomā, pirms iegulda naudu, jo viņi nezina, ko valdība darīs tālāk, kādus nodokļus uzliks un kā tas ietekmēs viņu dzīvi un cenas. Tas pats, starp citu, notiek arī ar uzņēmumiem," saka Ots, iezīmējot, kāpēc, viņaprāt, Baltijas tirgos kopumā ir bijusi negatīva tendence.
2021. gadā Konstantīns Kuzikovs sāka investēt 50 eiro nedēļā. Mērķis ir desmit gadu laikā sasniegt kapitāla vērtību 36 000 eiro. Sākot no 2022. gada janvāra, Raivis Vilūns ir sācis investēt ienesīgākos, bet arī riskantākos finanšu instrumentos. 2023. gadā investoriem pievienojās "SEB Roboinvestora" portfelis, kas veic automatizētus ieguldījumus pasaules ETF. Raidījumā abi investori tiekas gan ar ekspertiem, gan amatieriem, lai saprastu, kur un kā tad labāk ir veidot savu nākotnes kapitālu!
Raidījums tapis sadarbībā ar "SEB Roboinvestoru", bet tulkojumu nodrošināja "Signet Bank".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!