Jāsagaida militārās izmeklēšanas rezultāts, bet, ja Krievijas "Shahed" drons Latvijā tiešām ielidojus kļūdas dēļ, tā nav agresija, kas liktu iedarbināt NATO līguma 5. pantu. Vienlaikus, ja Latvija bija droša, ka šis ir militārs drons, nevis civils objekts, to notriekt drīkstēja tiklīdz tas šķērsoja valsts robežu – tā raidījumā "Komandcentrs" skaidroja starptautisko tiesību eksperts Māris Lejnieks. Ar viņu runājām arī par Vladimira Putina vizīti Mongolijā, Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā un Krievijas iesaldētās mantas izmantošanu Ukrainas atbalstam.

"Sagaidīsim militāro izmeklēšanu – kas un kā tur īsti noticis. Tiktāl, cik viņi šobrīd ir skaidrojuši, ka dronam nav bijis naidīgu nolūku Latvijā, tad, acīmredzot tā ir kaut kāda kļūda, nevis uzbrukums Latvijai. Tas nedod mums pamatu sākt runāt par agresiju un iedarbināt NATO līguma 5. pantu. Jā, bez šaubām, drons ir militārais līdzeklis, kas ir pārkāpis Latvijas gaisa telpu bez atļaujas, tātad tas ir starptautisko tiesību pārkāpums, bet jau ne tiks smags kā agresijas akts," skaidroja Lejnieks.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Saturs veidots ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Saturā paustie viedokļi nepārstāv Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas oficiālo nostāju. Eiropas Komisija nav atbildīga par saturā iekļauto informāciju.

EU fundingBECID

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!