Vērdiņš: kino cienīga specoperācija neizdevās; Krievija sāk plānu 'B' – lēnu, nāvējošu karu

Lūgts vērtēt, kā attīstījies Krievijas karš pret Ukrainu tā pirmajās dienās, Vērdiņš skaidroja, ka vispirms iebrucēji izmēģinājuši variantu "A", kas militārā izpratnē vairāk vai mazāk atbildis tam, kā to nodēvēja pats Krievijas prezidents Vladimirs Putins – specoperācijai. Tas ir, mēģināts izmantojot gaisa desantus un specvienības ieņemt svarīgākos objektus un nomainīt pie tiem karogus – līdzīgi kā tas savulaik notika Krimā. "Kijeva ir galvaspilsēta – tas ir simboliski un svarīgi. Nākamais – Harkiva, pa pusei krievvalodīga pilsēta, tuvu pie robežas, viegli paņemt, un, starp citu, dažos plānos tā jau izskanēja kā topošās "Novorosijas" jeb Jaunkrievijas galvaspilsēta. Ļoti zīmīgs, simbolisks objekts. Paskatāmies tālāk – Mariupole, ko kā zinām atbrīvoja un aizsargā "Azov" bataljons – arī tīri simbolisks objekts, ņemot vērā tā slavu. Nākamais – Krima. Krimai svarīga problēma pēdējos gados bija ūdensapgāde. Tikt pie Dņepras, tikt pie ūdens – tas varētu būt vēl viens gan praktisks, gan simbolisks mērķis. Līdz ar to faktiski esam apgājuši visu perimetru, un esam konstatējuši, ka atšķirībā no klasiskā zibenskara, šeit bija doma vienlaicīgi un viegli ieņemt daudzus simboliskus objektus, ko var attiecīgi "spinot" augšā – tas ir sabiedrisko attiecību pasākums," iebrukuma sākotnējo norisi skaidroja Vērdiņš.

Tomēr šoreiz Ukrainas pretestība izrādījusies daudz sīvāka, tāpēc no "vieglās pastaigas ar karogu mainīšanu" nācies atteikties un pāriet pie varianta "B". "To jau diezgan droši var paredzēt, ka tā ir klasiska sauszemes operācija pēc visiem kara likumiem, kura būs lēnāka un daudz nāvējošāka tieši civiliedzīvotājiem. Kara laikā darbojas pavisam citi apsvērumi, ir svarīgi sasniegt mērķi gandrīz jebkuriem līdzekļiem. No tā rodas blaknes, kas parasti ir civiliedzīvotāju ciešanas. Tagad mēs vairs neredzēsim mēģinājumus ieņemt apdzīvotas vietas, vienkārši iebraucot un nomainot karogu. Tagad notiks izlūkošana, aiz izlūkošanas sekos aviācijas un artilērijas apšaudes, lai pēc iespējas iznīcinātu izlūku atrastās pozīcijas. Tad sekos tanki, kurus pavadīs kājnieki. Līdz ar to kustība uz priekšu būs lēnāka, bet, ja būs pavirzījušies, viņi tik vienkārši šīs pozīcijas vairs neatdos un paplašinās savu kontroles zonu. Soli pa solim, daudz lēnāk un nāvējošāk un bīstamāk civiliedzīvotājiem," prognozēja Vērdiņš.

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu: