Eksperts: ticama ir versija, ka Krimas tilts spridzināts Krievijas grupējumu attiecību kārtošanai

Sprādziens uz Krimas tilta, pamatīgi bojājot tā automašīnām atvēlēto daļu un skarot arī tajā brīdī pa paralēlajām sliedēm braucošu vilcienu, notika sestdienas rītā. Reaģējot uz to Krievija veica masveidīgu raķešu uzlidojumu dažādiem civiliem objektiem Ukrainas pilsētās, nogalinot vismaz 19 civiliedzīvotājus un ievainojot vēl vismaz 60. Tomēr Vērdiņš raidījumā norādīja, ka šāds uzlidojums tik īsā laikā sarīkojams bija, ja tas jau iepriekš ticis ieplānots. "Uzbrukums notika vienlaikus no Melnās jūras puses, no stratēģiskajiem bumbvedējiem no Kaspijas jūras reģiona, no Baltkrievijas. Šī operācija, kura it kā bija atbilde uz tilta spridzināšanu, notika mazāk nekā 48 stundas pēc paša sprādziena, un, godīgi sakot, mani māc šaubas, ka šādu operāciju ir iespējams organizēt tik īsā laikā, sakoordinējot vienlaikus ļoti dažādu spēku veidus, kas izšāva attiecīgās iekārtas. Var pieņemt, ka viņiem tāds "trumpis" tika sagatavots jau iepriekš, un šajās 48 stundās tika pieņemts tikai politiskais lēmums, pēc kura jau agrāk izstrādātie plāni tika īstenoti. Ļoti īsais laiks starp sprādzienu uz tilta un uzlidojumu neliecina, ka tā bija spontāna reakcija," uzsvēra eksperts.

Vērdiņš arī atzina, ka šobrīd nav skaidras atbildes, ne uz to, kā tilts uzspridzināts, ne pat to, kas to spridzinājis. "Šobrīd cirkulē vismaz trīs vai četras versijas. Visas tās izskatīt nav jēgas, jo viena ir patiesa, bet pārējās tiek "piemestas" papildus, lai piesaistītu uzmanību – informatīvā pieseguma operācija. Visticamākā tomēr ir kravas automašīna, jo sprāgstvielu jauda, kas bija nepieciešama šādu bojājumu nodarīšanai, ir mērāma vairākās tonnās, un tās piegādāt ar zemūdeni vai raķetēm būtu gandrīz vai neiespējami. Visinteresantākais šajā situācijā bija precīza sinhronizēšana starp sprādziena brīdi un vilciena pārvietošanos pa blakus esošām sliedēm, kas deva efektu, jo cisternas aizdegās. Panākt šādu sinhronizāciju... Teiksim tā, tāpēc arī runā, ka šo te operāciju neplānoja Ukrainas specdienesti," teica Vērdiņš.

Kaut apgalvot to neviens neuzņemtos, viņš par gana ticamu versiju atzina, ka šī varētu būt "rēķinu kārtošana" starp Krievijas konkurējošajiem grupējumiem, vienam uz otru cenšoties novelt vainu par neveiksmīgo iebrukuma gaitu. Proti, publiskajā telpā izlauzies strīds par to, kas vainīgs okupētās Harkivas apgabala daļas zaudēšanā un nebūšanās ar mobilizāciju. Krievijas Federālais drošības dienests atbildību veļot uz armijas pārstāvjiem, kamēr militāristi vainu gribētu novelt uz "čekistiem". Sprādziens uz Krimas tilta ir pamatīga problēma tieši "čekistu" pusei, kura atbild par Krievijas iekšējo drošību un kontrolē piekļuvi tiltam.

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu: