Krievijas Melnās jūras flote karā pret Ukrainu vairs nespēs spēlēt nozīmīgu lomu – var pat teikt, ka "Krievijai šādas flotes īsti vairs nav" – tā raidījumā "Komandcentrs" izteicās bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots. Viņš skaidroja, ka vērienīgām jūras operācijām nepieciešams "vadības kuģis", bet Ukrainai izdevies gan nogremdēt sākotnējo Krievijas flagmani "Moskva", gan oktobra beigās dronu uzbrukumā izsist no ierindas "Moskva" pēcteci "Admiral Makarov".
29. oktobrī notika bezpilota laivu jeb "dronu" uzbrukums Krievijas karakuģiem Sevastopoles līcī. Kaut publiski izskanējusi pretrunīga informācija, cik Krievijas karakuģus Ukrainai tādējādi izdevies bojāt ir gana skaidrs, ka viens no bojātajiem ir "Admiral Makarov". "Novērojumi no kosmosa liecina, ka šis kuģis ir novietots tur, kur notiek dažādi remontdarbi un tie, droši vien, ir nopietni. Kuģa darbību mūsdienās nosaka radioelektronika. Ja antenu sistēma ir bojāta, tad tur var būt modernākie ieroči, kuri nevar tikt palaisti un viss," teica Zeibots.
Viņš norādīja, ka "Admiral Makarov" ir "nelielu klasi zemāks", nekā "Moskva", un īsti nav piemērots flotes "vadības kuģa" funkciju īstenošanai, tomēr citu šāda līmeņa kuģu Krievijai Melnajā jūrā nav. ""Makarovs" nespēj savā korpusā izvietot šo vadības centru, to tika mēģināts pielāgot šādu uzdevumu risināšanai. Ļoti svarīgi ir, lai tajā vadības centrā būtu visa informācija par to, kas notiek apkārt – gan gaisā, gan uz jūras, gan zem ūdens. Jābūt ir spējām saņemt šo informāciju, analizēt un pieņemt lēmumus. Katrā Krievijas kara flotē – Melnajā jūrā, Ziemeļos, Tālajos Austrumos, ir vismaz viens kuģis, kas šādai struktūrai ir sagatavots, gan cilvēku ziņā, gan tehnikas ziņā," skaidroja Zeibots.
Viņš norādīja, ka ar šāda "vadības centra" trūkumu skaidrojami arī, piemēram, atmestie plāni izsēdināt desantu Odesas piekrastē – ja kara sākumā šāda operācija šķita neizbēgama, tad tagad tā neesot "pat iedomājama". Līdz ar to Krievijas Melnās jūras flotes spējas ietekmēt kara gaitu kļuvušas ļoti apšaubāmas. "Ja runājam par situāciju Krievijas karaflotē, tad es pievienojos tiem speciālistiem un publicistiem, kas saka, ka tādas Melnās jūras kara flotes Krievijai vairs nav. Flagmanis ir nogremdēts, pēdējais pirmā ranga kuģis arī ir bojāts un nevar tikt izmantots," norādīja Zeibots.
Jāpiebilst, ka Krievijas karaflotē kopumā ir arī citi "Moskva" līmeņa kuģi, tomēr tie līdz kara sākumam nebija paspējuši iebraukt Melnajā jūrā, un Turcija, kas kontrolē Bosfora šaurumu, piekļuvi Melnajai jūrai Krievijas karakuģiem slēdza. Nesen izskanējušas ziņas, ka pēc aptuveni deviņu mēnešu gaidīšanas Vidusjūrā, vismaz daļa no šiem kuģiem uzsākuši ceļu atpakaļ uz savām mītnes ostām Klusā okeāna piekrastē.
Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
